Raksta autors: Kristers Šavalgins 11.b
Avoti atrodas centrālajā Rīgas daļā. Apkaimes robežas ir Artilērijas, Krāsotāju, Lienes, Avotus, Augusta Deglava, Dzirnavu, Aleksandra Čaka ielas un dzelzceļš. Avotos harmoniski saplūst dzīvojamās un rūpniecības ēkas, troksnis un klusums, vecais ar jauno.
Apkaimes nosaukums cēlies no tai caurejošās ielas – Avotu ielas. Tās nosaukums savukārt cēlies no dzeramā ūdens avotiem, kas tur izveidojušies jau 19.gadsimtā pēc Speķupes aizbēršanas. Šajā teritorijā toreiz notikušas zosu ganības. 19.gs. otrajā pusē apkaime strauji attīstījās, jo tika nojaukts Rīgas pilsētas mūris.
Avotu kulturālais centrs noteikti ir Ziedoņdārzs, kurā nedaudz paradoksāli atrodas piemineklis Aleksandram Čakam. Parks uzbūvēts 20.gs. trīsdesmitajos gados. Sākumā tajā atradusies arī estrāde, kas gan vēlāk nodegusi. Parka vidū atrodas strūklaka ar četrām vardēm un rozārijs, kurš aprīļa sākumā vēl neziedēja.
Netipiski Rīgas tipiskajiem vācu stila Vecrīgas namiem un Padomju betona monstriem, Avotos atrodamas daudz ēkas ar koka apbūvi. Tas skaidrojams ar to, ka līdz mūra nojaukšanai šajā teritorijā drīkstēja būvēt tikai koka ēkas, lai uzbrukuma gadījumā tās varētu nodedzināt un atbrīvot vietu kaujām, kā arī ar to, ka tās tika celtas iebraucējiem no laukiem sākoties industriālajai revolūcijai. Avotos arī atrodas viena no senākajām koka ēkām Rīgā – Popova muižiņa, kura būvēta vēl pirms 1796.gada, kad tā pirmo reizi tikusi minēta kartēs. Interesanti ir arī arhitektūras pieminekļi – 19.gs. beigās, 20.gs. sākumā celtie vecie gāzes rezervuāri, kas atrodas Latvijas gāzes teritorijā. Viens no tiem mūsdienās pārbūvēts par sporta centru uzņēmuma darbiniekiem.
Avoti var lepoties arī ar savu rūpniecisko pagātni. Avotos atrodas Rīgas Piensaimnieka ražotne. Tās pirmsākumi meklējami 1928.gadā, kad šajās pašās telpās tiek dibināta Rīgas piena centrāle. Vēlāk, 1940. gadā pēc nacionalizācijas, to pārdēvē par Rīgas Piena kombinātu. 1993.gadā tiek dibināts Rīgas Piensaimnieks. Kopš 2015.gada tas ir pārtikas uzņēmuma grupas Food Union sastāvā. Tā populārākie ražojumi ir zem nosaukuma Kārums un Dzintars.
Telpām Valmieras ielā 2, kur tagad atrodas Rīgas Piensaimnieks, ir vēl dziļāka vēsture. Jau 1869.gadā te darbojās viens no lielākajiem un modernākajiem uzņēmumiem Krievijas Impērijā – Krievu-Baltijas vagonu fabrika Russobalt. Uzņēmums dibināts kā filiāle vācu – beļģu firmai, kas montētu vagonus dzelzceļa līnijai Rīga – Dinaburga (Daugavpils), lai apietu muitas nodevas, tomēr jau dažus gadus vēlāk tas kļuva patstāvīgs. Russobalt 20.gs. sākumā sāka ražot arī automobiļus, kas pat uzvarēja autosacīkstēs Sanktpēterburga – Montekarlo, kā arī kļuva par pirmo automobili, kas sasniedza Vezuva virsotni, un arī lidmašīnas. Pirmā Pasaules kara laikā uzņēmuma iekārtas tika evakuētas uz Krievijas iekšieni, izbeidzot uzņēmuma darbību.
Avotos atrodas arī augstākās izglītības iestādes. Latvijas Kultūras akadēmijas pārraudzībā esošā Latvijas Kultūras koledža “ir viena no pieredzes un tradīciju bagātākajām koledžām Latvijā, kas piedāvā modernu izglītību kultūras jomā.” Koledža piedāvā studiju programmas: dizaina un modes menedžmentā, multimediju producēšanā, skatuves mākslā, foto un video producēšanā, mūzikas menedžmentā, tehnikas producēšanā, laikmetīgajā, mūsdienu un latviešu dejā, kā arī bibliotēku informācijas speciālists un izglītības iestādes bibliotekāra jomās.
Tuvāk centram atrodas arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte. Tajā var apgūt bakalaura līmeņa studijas informācijas pārvaldībā, komunikācijas zinātnēs, politikas zinātnēs, socioloģijā, kā arī Eiropas integrācijā un globālajā attīstībā.
Staigājot pa apkaimi, es ievēroju daudz kārtībā savestas ielas, jauni ieklāto bruģi gan uz ietves, gan uz ceļa. Ieraudzīju arī sarkanu ugunsdzēsības krānu jeb hidrantu. Man personīgi tas ļoti patika. Blakus vienai no kārtībā savestajām ielām uzstādīts arī piemineklis skursteņslauķiem un mūrniekam.
Varat trīs reizes minēt, kurai ielai veltīts (Mūrnieku). Netālu no šī pieminekļa atradu arī zilos sniegpulkstenīšus, pie reizes izpildot arī manu vienīgo uzstādījumu pavasara Caurvēja izdevumam – atrast kaut ko ziedošu. Vēl es pretī LU ēkai uzdūros uz veca autostāvvietas sarga štāba un uz Zobu paradīzes, ko fotografējot uz mani paskatījās tantiņa un es nobijos.
Avoti ir Rīgas centra ainavai neparasta apkaime. Tajā ir grūti atrast kādu klusāku stūri, jo cauri traucas lielās Rīgas ielas. Tajā apvienojas Rīgas smalkais jūgendstils ar mazliet pagānisko koka apbūvi, kā arī ar dziļām saknēm, bet mūsdienīgo Rīgas rūpniecību. Daudzu ēku pirmajos stāvos atrodas mazi veikaliņi un uzņēmības pilni start-upi, citos – nomirušas un tukšas telpas. Avoti piesaista ar savu vispusību un nedaudz kontrolēto haosu, kas nemaz nav tik bieža parādība Rīgas vidē. Lai arī zaļajā nozīmē neko daudz ziedošu es neatradu, es atradu apkaimi, kas Rīgas burzmā mēģina izcelties, lepojas ar savu pagātni, cer uz nākotni, kā arī zied sev pavisam savdabīgā veidā.
Kaut kas no rudens krusas Un maija salnām. Es saku paldies eglēm. Es saku paldies kalnam.
Es saku paldies zemei, Kas man tevi deva. Tu esi avots − Un tevi izdzert nevar.
-Imants Ziedonis
aaaaa