Izrāde “Vol. 1 Antiņš”

25.05. programmas “Skolas soma” ietvaros Rīgas 84. vidusskolas 2.d klases skolēniem bija lieliska iespēja vērot un piedalīties izrādē  “Vol. 1 Antiņš”.
Izrāde bija unikāla, jo tā nebija ieraksts, bet gan dzīva tiešsaistes izrāde, kuras laikā aktieris ar skolēniem atrodas dzīvā kontaktā. Izrāde noritēja platformā “Zoom”.
Izrāde deva iespēju arī attālināto mācību laikā, visai klasei kopā piedzīvot teatrālu piedzīvojumu, kura mērķis bija darbināt skolēnu fantāziju un dot piemēru, ka teātris var notikt it visur un par aktieriem, skatuvi vai specefektiem tajā var kļūt ikviena mājās atrodamā lieta vai vieta.

Skolēnu atziņas pēc izrādes noskatīšanās:

• Patika, ka abi brāļi bija olas un palīdzēja glābt princesīti, bet abi izšķīda.
• Patika visa izrāde.
• Izdomāja visas tās lietas un izrādi nospēlēja ar lietām, kas ir atrodamas mājās.
• Patika lielā trase.
• Patika, ka uzvilka lietusmēteli un gāja uz dušu.

 Paldies par lielisko iespēju, 2.d klases audzinātāja un skolēni.

---

Latvijas leļļu teātra izrāde “Un atkal Pifs”

Programmas “Skolas soma” ievaros 24. un 26.05. Rīgas 84. vidusskolas 1.b un 2.ac klašu skolēniem bija lieliska iespējas vērot Leļļu teātra izrādes ierakstu “Un atkal Pifs”. Izrādē “Un atkal Pifs” skolēni iepazinās ar labsirdīgo sunīti Pifu, nebēdnīgo kaķi Herkulesu, krustmāti Agati, krustētiņu Tontonu, Dudū un citiem varoņiem.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni ar lielu aizrautību veica dažādus darbiņus – zīmēja, veidoja, domāja kādu  teksta uzdevumu matemātikā, kur būtu iesaistīti izrādes personāži, sacerēja mīklas par Pifu, Herkulesu, Tontonu, Dudū un Krustmāti Agati. Pēdējā skolas nedēļā skolēniem tas bija lielisks piedzīvojums!

Paldies par lielisko iespēju- audzinātājas un skolēni

---

Interaktīvā tiešsaistes nodarbība „Zinātnes un mākslas krustpunkti”

Programmas “Skolas soma” ietvaros  Rīgas 84. vidusskolas 6.abc, 7.abc, 8.b, 9.b 10.ab klašu skolēni  piedalījās interaktīvā tiešsaistes nodarbībā „Zinātnes un mākslas krustpunkti”.
Interaktīvā nodarbībā skolēni uzzināja, kā mūsdienās zinātne palīdz veidot filmas un teātra izrādes. Par pamatu ņemot Latvijas vēsturisko pilnmetrāžas spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, tika  rādīts, kas nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un pēc iespējas precīzāk attēlotu filmā redzamos notikumus.
Vairums skolēnu filmu “Dvēseļu putenis” bija redzējuši, tāpēc nodarbībā piedalījās ar īpašu interesi! Katras tiešsaistes nodarbība tika pielāgota skolēnu vecumposmam un  konkrētā klasē atbilstošām zināšanām.
Atsauksmes pēc tiešsaistes nodarbības:
Ko redzējām? Vai tu zini kā var iegūt sniegu vasarā, mākslīgās asinis, mākslīgo ādu un no tās – mākslīgās rētas un kā aizdedzināt sevi, nenodarot sev kaitējumu? – tagad to zinām.
Caur filmas “Dvēseļu putenis” piemēriem, skolēni tika iepazīstināti ar kinoindustrijā izmantotajiem paņēmieniem augstākminēto “izstrādājumu” sagatavošanā.
Pavisam nedaudz vajadzīgas vienkārši un arī ne tik vienkārši pieejamas izejvielas: kartupeļu ciete, kukurūzas ciete, ūdens, pārtikas krāsvielas, tonālais krēms, nātrija poliakrilāts, nātrija rodonīts, dzelzs hlorīds, vazelīns. Un viss notiek!  Patiešām interesantas 40 minūtes!

---

Cirka/teātra izrāde ”Alise Brīnumzemē”

Projekta “Skolas soma” ietvaros 3. klašu skolēniem  laika posmā no 14.-21.05. bija iespēja noskatīties   cirka/teātra izrādes “Alise Brīnumzemē” ierakstu.
Izrādes “Alise Brīnumzemē” tapšanā piedalījušies izcili Latvijas mākslinieki, t.sk., oriģinālus tērpus radījusi Elita Patmalniece, izrādes veidošanā iesaistījusies deju grupas “Buras” horeogrāfe Dace Jonele, Latvijas Nacionāla teātra butafori un galdnieki, Dailes teātra kostīmu šuvēji un parūku meistari, skatuves apavu meistari no Rīgas apavu uzņēmuma “Elegants”.
Arī visas skatuves dekorācijas veidotas un video materiāli radīti Latvijā, apvienojoties Latvijas talantīgākajiem māksliniekiem un sava amata meistariem.

Skolēnu atziņas pēc izrādes noskatīšanās:

---

“Iluzionisma teātris un muzejs MYSTERO”

Programmas “Skolas soma” ietvaros 5.bcd, 6.c, 7.a un 8.d  klašu skolēni piedalījās muzejpedagoģiskā nodarbībā “Iluzionisma teātris un muzejs MYSTERO”.
Nodarbības laikā burvju mākslinieki Dace un Enrico Pecoli iepazīstināja ar burvju skatuves mākslas noslēpumiem un šīs jomas attīstības vēsturi Latvijā un pasaulē. Skolēni iepazina oriģinālās iluzionisma skatuves mākslas žanru daudzveidību un izteiksmes līdzekļus. Skolēni uzzināja, kāds bija pirmais populārākais burvju triks pasaulē, redzēja tā demonstrējumu, bija liecinieki cilvēka levitācijas iespējamībai un daļa no “trīsgalvainas Amazones džungļu puķes” ilūzijas.
Ieskatījās iluzionisma vēsturē Latvijā, uzzināja par spilgtākajiem Latvijas iluzionistiem 19. gs. un 20. gs sākumā. Virtuālas ekskursijas laikā skolēniem bija iespēja izstaigāt maģisko Iluzionisma muzeju, – teātri divos stāvos.

---

---

Teātra izrādes “Latvieši”  videoieraksts

Programmas “Skolas soma” ietvaros Rīgas 84. vidusskolas 11. b  klases skolēniem  laika posmā no 30.04 – 16.05. bija iespēja noskatīties Latvijas Nacionālā teātra izrādes videoierakstu “Latvieši”

---

 

---

“Iluzionisma teātris un muzejs MYSTERO”

Programmas “Skolas soma” ietvaros 6.d klases skolēni piedalījās muzejpedagoģiskā nodarbībā “Iluzionisma teātris un muzejs MYSTERO”.  Skolēnu atskauksmes pēc nodarbības.

---

 

---

Interaktīva tiešsaistes nodarbība „Zinātnes un mākslas krustpunkti”

 Programmas “Skolas soma” ietvaros 5.a, 7.d, 8.a, 9.c 11.b, 12.b piedalījās interaktīvā tiešsaistes nodarbībā „Zinātnes un mākslas krustpunkti”.

Interaktīvā nodarbībā skolēni uzzināja, kā mūsdienās zinātne palīdz veidot filmas un teātra izrādes. Par pamatu ņemot Latvijas vēsturisko pilnmetrāžas spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, tika  rādīts, kas nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un pēc iespējas precīzāk attēlotu filmā redzamos notikumus. Skolēni uzzināja, kā gatavo mākslīgās asinis, speciālus degošos šķidrumus, kā dažādu darbību veikšanai trenējas kaskadieri utt.

Vairums skolēnu filmu “Dvēseļu putenis” bija redzējuši, tāpēc nodarbībā piedalījās ar īpašu interesi! Katras tiešsaistes nodarbība tika pielāgota skolēnu vecumposmam un  konkrētā klasē atbilstošām zināšanā.

Pēc pasākuma skolēni dalījās emocijās:

• Vairums atzina, ka šajā nodarbībā ieteiktu piedalīties ikvienam draugam, tā bija interesanta, aizraujoša un izzinoša.
• Visvairāk patika redzēt, kā veido mākslīgās asini, ādu – tas likās tik reāli un ticami.
• Interesanti bija redzēt kā var izveidot mākslīgo sniegu.
• Šī nodarbība likās ļoti saistoša, jo mani interesē dabaszinības. Savu tālāko profesiju vēlos saistīt ar ķīmiju. Pēc nodarbības sapratu, ka tas mani patiešām interesē!
• Uzzināju, ka ūdens veido pietiekamu barjeru, kas spēj dažas sekundes ādu pasargāt no apdeguma.
• Interesanti bija redzēt, kā ķīmijā iegūtās zināšanas var pielietot filmas procesā, veidojot specefektus.

Paldies “laboratorium” komandai!

 

---

“Pantomīmas un cirka izrāde, un meistarklase”

 14.03. programmas “Skolas soma” ietvaros 4.d klases skolēni piedalījās tiešsaistes  nodarībā “Pantomīmas un cirka izrāde, un meistarklase”.

Skolēnu pārdomas pēc nodarbības:

• Izrāde bija interesanta un aizraujoša, īpaši tāpēc, ka tika parādīti dažādi triki – uz ko cilvēki ir spējīgi.
• Īpaši lielu sajūsmu radīja cilvēks, kas spēj ielīst stikla kastē.
• Skaisti, krāsaini tērpi radīja interesi skatīties.
• Mūzika bija atbilstoša izrādei un gribējās darboties līdzi aktieriem.
• Ļoti patika, ka pēc izrādes tika sniegti padomi un varēja izmēģināt cik viegli vai grūti tas patiesībā ir.
• Interesanti kā aktieri spēj bez valodas palīdzības attēlot dažādas situācijas. Būt par pantomīmu nemaz nav tik vienkārši, kur nu vēl rādīt dažādus trikus un stāstīt stāstu.
• Uz ko tik cilvēka ķermenis nav spējīgs!
• Noteikti būs interese apmeklēt šādas izrādes arī nākotnē!

Paldies par lielisko iespēju, 4.d klases skolēni un audzinātāja!

---

Digitāla koncertlekcija “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”

Rīgas 84. vidusskolas  4.c, 6.a, 7.a, 7.d, 8.a, 8.c, 8.d un 9.a  klašu skolēni  programmas “Skolas somas “ ietvaros  no 26.01. – 8.03. mūzikas stundās virtuāli apmeklēja digitālo koncertlekciju “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”.

Tas bija  muzikāls stāsts par Raimonda Paula daiļradi – laikmetu, kurā viņš mācījies, strādājis, kā arī par Maestro šodienas muzikālajām gaitām. Šo stāstu izveidoja pazīstamie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi – dziedātāja Rūta Dūduma Ķirse un komponists Jānis Ķirsis.

Spilgtākās atziņas no skolēniem par lekciju:

• Ļoti patika, visas lekcijas laikā smaidīju. Patika, kad sākumā ir uzrunāti tieši mūsu skolas skolēni, tas radīja piederības atmosfēru.
• Interesanti bija pabūt ierakstu studijā, redzēt no iekšpuses, kā var pārveidot cilvēka balsi.
• Ar smaidu klausījos interviju, R.Paula atbildes uz vienkāršiem, skolniekam saprotamiem jautājumiem.
• Protams, man pašai, kā mūziķim, patika kā Raimonda Paula dziesmas tiek izpildītas dažādos stilos un interpretācijās.

Mūzikas skolotājas atziņa:

• Spriežot pēc iesūtītajām aptaujas anketām, skolēni ir skatījušies ar interesi. Aptaujas tika aizpildītas un iesūtītas praktiski bez kļūdām. Tiešām izdevusies videolekcija!

---

Izzinošā nodarbībā “Barikāžu laiks 1991. Tā laika jaunieša stāsts”

21.01. un 25.01. 6.b un 8.b klases skolēniem programmas “Skolas somas” ietvaros  bija iespēja piedalīties tiešsaistes izzinošā nodarbībā “Barikāžu laiks 1991. Tā laika jaunieša stāsts”.

Nodarbības vadītājs Barikāžu laikā – 1991.gadā bija 16 gadus vecs jaunietis, kurš uz šo Latvijas valsts attīstības laiku skatījās ar “degošu un jauneklīgi vētrainu sirdi.” Viņš barikāžu laiku pavadīja, iesaistoties Latvijas Tautas frontes izveidotā koordinācijas centra atbalsta štāba darbībā.

Nodarbības laikā skolēni klausījās stāstījumu, kas tika papildināts ar reāli uzfilmētiem kadriem no dažādām Barikāžu laika svarīgām Vecrīgas vietām, gan fotogrāfijām, gan dažādu priekšmetu paraugiem, kas ir saglabāti kā unikālas liecības par laiku, kad tika noturēta trauslā, nesen pasludinātā Latvijas neatkarība. Nodarbībā vienkāršā un skolēniem saprotamā veidā  tika izstāstīta pamatinformācija par galvenajiem tā laika notikumiem, gan personiski un aizraujoši tā laika jaunieša stāsti par to, ko pats piedzīvojis. Tieši emocionālā piesaiste Latvijas valstiskuma veidošanās procesiem, rada patriotiskas un lojālas jauno pilsoņu attiecības. Nodarbības vadītājs skolēnus iesaistīja sarunā, tā mudinot ikvienu klātesošo domāt līdzi un meklēt atbildes.

 Skolēnu atziņas pēc nodarbības:

• Klausoties stāstus no vēsturnieka, uzzinām tikai faktus, bet klausoties pieredzes stāstus, mēs uzzinām arī par emocijām un sajūtām, ko piedzīvojis cilvēks! Ļoti patika parādītais video. Uzzināju daudz interesantus faktus. Īpaši atmiņā palika mašīnu likšana skujiņā, lai tanki nevar izbraukt, gāzmaskas svarīgākajām personām.
• Pēc nodarbības pārdomas raisīja tas, ka katra ģenerācija piedzīvo kautko lielu, īpašu, kas paliekošs atmiņā visu mūžu – maina domāšanu, apziņu. Pirms 30 gadiem tās bija barikādes, šobrīd Copvid – 19 pandēmija.
• Ieinteresēja uzzināt ko vairāk par barikādēm. Vakarā arī ar vecākiem pārrunājām nodarbības saturu. Ļoti īpaši likās šis ģimenes vakars, ka vecāki dalījās ar viņu piedzīvotajām emocijām Barikāžu laikā. Noteikti vēlētos apmeklēt Barikāžu muzeju.
• Nodarbība bija noderīga, jo es ieguvu jaunas zināšanas par Barikāžu laiku.
• Es uzskatu, ka šādas Zoom nodarbības ir ļoti vērtīgas, jo tajās mēs uzzinām par savas valsts pagātni. Man īpaši palika atmiņā, tas ka barikādēs piedalījās arī inženieri, kas koordinēja barikāžu veidošanu.
• Interesants fakts likās, ka restorāns, kas atrodas blakus Brīvības piemineklim bija brīvprātīgo sanāksmes vieta.
• Lepnums, gods par savas tautas varoņiem – tādas sajūtas pārņēma mani pēc nodarbības.
• Man zoom stunda ļoti patika, jo vadītājs visu stāstīja ļoti saprotoši un intresanti. Es tajā visā iedziļinājos un un iedomājos, kā tas notika.
• Man patika Zoom stunda, jo es uzzināju jaunas lietas par barikādēm, bija ļoti viegli saprast un iztēloties, ko mums stāstīja.
• Man stunda ļoti patika, jo es varēju nedaudz iejusties kā pirms 30 gadiem Barikāžu laikā jutās jaunieši. Manuprā,t arī stundas vadītājs ļoti labi visu izstāstīja. Paldies par šo stundu!

Paldies par lielisko iespēju piedalīties izzinošā nodarbībā

biedrībai “Pelēkais Vilks”

6.b un 8.b klases skolēni un audzinātājas.

---

Kinolektorijs “Iepazīsties – LEĻĻU KINO!”

27.10. Rīgas 84. vidusskolas 4.b un 4.d  klases  skolēniem projekta „Latvijas skolas somas“  ietvaros bija lieliska iespēja doties uz Rīgas kinostudiju – uz SIA filmu studiju „Animācijas brigāde”, piedalīties  kinolektorijā „Iepazīsties- Leļļu kino”.

Kultūrizglītojošs pasākums, atsevišķi  katras klases skolēniem, kura laikā bērniem ir iespēja uzzināt, kā top leļļu animācijas filmas, satikt to veidotājus, redzēt tēlus -lelles, kas atdzīvojas uz ekrāna un arī noskatīties jaunākās latviešu leļļu animācijas filmas.

Kinolektorija laikā skolēniem tika radīta lieliska iespēja klātienē redzēt un saprast, ko dara leļļu filmas režisors, operators, animators, dekorators, mākslinieks, kāda nozīme ir kamerai, gaismu uzstādījumam un dekorāciju uzbūvei. Uzskatāmi tika demonstrēts animācijas veidošanas process. Skolēniem bija iespēja vērot profesionāļu darba procesa video un izzināt, kā top dažādas skaņas, kā ierunāti filmās dzirdamie dialogi, kāda nozīme montāžai, muzikālajam noformējumam. Katrs varēja iemūžināt fotogrāfijās sevi kopā ar iemīļotajiem filmu varoņiem.

Rīgas 84. vidusskolas 4.b un 4.d   klašu skolēni un audzinātājas

---

Latvijas industriālais  kultūras mantojums – VEF Kultūras pils, muzejs un apkārtne

12. oktobrī 8.acd klašu skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījās organizācijas “Prima Tour” rīkotajā izglītojošā pasākumā skolu jauniešiem “Rīgas pētnieks”.

Pasākumam “Rīgas pētnieks” bija divas daļas. Pasākuma pirmā daļa norisinājās atjaunotajā VEF kultūras pilī un VEF vēstures muzejā, bet otrā –  foto orientēšanās VEF apkārtnē.

Pasākumu ievadīja ekskursija pa agrākās Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) gaumīgi restaurētajām un atjaunotajām Kultūras pils zālēm. Klausoties gida stāstījumā, skolēni novērtēja mājīgās telpas un apskatīja atsegtos agrākos sienu krāsojuma paraugus. Skolēnu interesi izraisīja muzejā eksponētie senākie Latvijā ražotās elektrotehnikas paraugi un iespēja doties virtuālā ekskursijā par VEF teritoriju. VEF apskatē gūtās zināšanas nostiprināt palīdzēja darba lapu aizpildīšana grupās.

Pēc ekskursijas VEF Kultūras pilī sekoja nākamais uzdevums – foto orientēšanās VEF apkārtnē. Skolēni tika sadalīti grupiņās, iedota darba lapa ar daudz un dažādiem uzdevumiem. Veicot šo aktivitāti skolēni guva daudz jaunas zināšanas.

 Paldies par lielisko iespēju  8.acd kl. skolēni u audzinātāji

---

Nodarbībā “Tautas mūzikas instrumentu pasaulē”

15.10.  3.b un 3 c klases skolēniem programmas  „Latvijas skolas soma” ietvaros bija lieliska iespēja piedalīties nodarbībā “Tautas mūzikas instrumentu pasaulē”. Nodarbības vadīja etnomuzikoloģe, mūziķe un pedagoģe Ilga Reizniece un māksliniece Iveta Mielava.

Skolēniem bija  iespēja redzēt un dzirdēt, kā tiek spēlēti 24 mūsu tautas mūzikas instrumenti, gan bērniem jau zināmās kokles, stabules, blokflauta, gan tādi mazāk pazīstami instrumenti kā vargāns, vienstīdzis, velna bungas, celma bungas, basīte un citi.

Paldies Ilgai Reizniecei un Ivetai Mielavai  par iespēju piedalīties tik izzinošā nodarbībā.

---

Iepazīsti Mangaļsalas fortifikāciju vēsturi

14.10. programmas “Latvijas Skolas somas ietvaros” 10.b klases skolēni devās nelielā ekspedīcijā, lai iepazītu Mangaļsalas fortifikāciju vēsturi.

Klasei instruktora vadībā bija iespēja iepazīties ar Mangaļsalas fortifikāciju vēsturi, apskatīt, kas no tā ir saglabājies līdz mūsdienām. Veikt dažādus izaicinošus uzdevumus. Ceļš veda gan caur mežu, gan jūras piekrasti. Pa ceļam grupa veica arī    dažādus āra dzīves un sadarbības uzdevumus. Tā bija  diena, kuru  pavadījām gan daudz staigājot, gan uzzinot jaunu informāciju, pētot, aktīvi iesaistoties, esot jūras tuvumā.

Skolēnu atziņas pēc pasākuma:

• Man ļoti patika ekskursija. Manuprāt, ekskursijā ir labi sabalansēts trīs labas ekskursijas pazīmes: jaunas zināšanas, iespēja pašiem izpētīt un laba pastaiga.
• Ekskursija bija kaut kas jauns un vēl nebijis. Bija interesanti uzzināt jaunas lietas un izmēģināt darbu ar orientēšanās karti, un protams, vienkārši jauki pavadīt dienu svaigā gaisā!
• Ļoti interesanti, iespaidīgi, pamācoši. Diena izdevās!
• Ekskursijā man patika staigāt pa mežu un uzzināt daudz ko pa Mangaļsalu un bunkuriem.
• Ļoti patika. Interesanti stāstīja, ieinteresēja šajā tēma. Liels paldies!
• Patika neuzspiestā atmosfēra un tiešām interesanti, kodolīgi pasniegtie fakti. Diezgan intriģējoši piedalīties sarunā.

Paldies par izzinošo ekskursiju  -10. b klases skolēni un audzinātāja.

---

“Glass Point” radoši interaktīvā nodarbībā “Stikla mākslas iepazīšana”

14.10 5.acd un 4.ac klašu skolēni programmas Latvijas Skolas somas ietvaros piedalījās stikla studijas “Glass Point” radoši interaktīvā nodarbībā “Stikla mākslas iepazīšana”.

Nodarbības sākumā stikla mākslinieces iepazīstināja ar stikla materiāla īpašībā, krāsām, formām un mākslas darbu veidošanas iespējām, kā arī produktiem, kuri top studijā.

Meistarklasē mozaīkas tehnikā skolēniem bija iespēja  izgatavot savu dekoru uz iepriekš sagatavotas sirds formas. Dekorus mākslinieces aizveda uz studiju, lai krāsnī, apmēram 800 grādu temperatūrā, sakausētu. Skolēni un skolotāji ar nepacietību gada ieraudzīt savus darbiņus.

Skolēnu atziņas:

• Es uzzināju ļoti daudz par stikla īpašībām.
• Man ļoti patika veidot pašam savu sirsniņu.
• Es sapratu, ka ar stiklu var iesākt ļoti daudz ko, tas ir tik dažāds un interesants.
• Es uzzināju par Latvijas stikla māksliniekiem.
• Man viss ļoti patika, gan klausīties stāstījumā, gan skatīties filmiņu, gan veidot savu dekoru.
• Pēc nodarbības biju ļoti priecīga, jo skatoties uz savu un klases biedru veidotajām sirsniņām, likās, ka visiem darbiņi ir sanākuši ļoti skaisti.
• Es noteikti vēl kādu reizi vēlētos piedalīties šādā aktivitātē.

Paldies studijas “Glass Point” māksliniecēm.

---

Izstāde “Rotaļāsimies?” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

2. un 13.10. 3. a klases skolēni apmeklēja izstādi “Rotaļāsimies?” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Skolēni savu ceļojumu uzsāka Daugavmalā pie Lielā Kristapa. Tad izlīkumoja pa Vecrīgas ieliņām, izgāja cauri rudenīgajam Bastejkalnam un Esplanādei, līdz nonāca pie milzīgas, skaistas celtnes- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Lai nokļūtu izstādē “ Rotaļāsimies?”, vajadzēja iziet cauri vairākām muzeja zālēm, kur redzējām Vilhelma Purvīša dabas ainavas, Ludolfa Liberta Kārļa Zāles portretu, tēlnieka Teodora Zaļkalna skulptūriņu “Cūka” un citus mākslas darbus.

Izstādē “Rotaļāsimies?” iepazināmies ar dažādu mākslinieku gleznām, kurās bija attēlotas rotaļlietas-visvairāk lācīši un lelles. Mākslas darbos redzējām to, par ko stundās esam mācījušies-darba kompozīciju, pretkrāsu izmantošanu un citas interesantas lietas. Mums ļoti patika īsts rotaļzirgs, kura formu un virsmu visi varējām pataustīt, uzvelkot baltus kokvilnas cimdus. Vislabāk atmiņā paliks mākslinieku Aleksandras Beļcovas un Oto Skulmes darbi.

Izstādes noslēgumā izpētījām rotaļlietu vēsturi no akmens bumbiņām līdz datorspēlēm. Un vēl? Vēl bija telpa, kur varēja parotaļāties un palasīt grāmatiņas.

3.A klase un audzinātāja Inguna Upmane

---

Izrādes-lekcijas “Kas ir teātris?”

5.10.2020. Rīgas 84. vidusskolā viesojās Latvijas Nacionālā teātra aktieri – Uldis Siliņš, Liene  Sebre, Igors Šelegovskis, Ivars Kļavinskis. Izrādes mērķis bija radīt jauniešos daudzpusīgu un padziļinātu interesi par teātra mākslu, kas lieliski sasaucās ar jaunajām kompetencēm un priekšmetu – Teātra māksla.

Svarīgi, bija tas, ka jauniešus uzrunāja jauni mākslinieki, kas tikai nesen beiguši studijas un sākuši darbu teātra nozarē. Ir būtiski, lai jaunā paaudze izprastu mākslas un kultūras nozīmīgumu un tās “pievienoto vērtību”. Izrādes – lekcijas  formāts bija diskusija starp jauniem cilvēkiem – profesionāļiem un izglītojamajiem. Tas bija aizraujošs 40 minūšu piedzīvojums, kurā tika demonstrēti video kadri no izrādēm, rādot piemērus kā darbojas Nacionālais teātris, kurš nesen atzīmēja savu 100 jubileju. Aktieri stāstīja, kā darbojas teātris, lai radītu interesi par aktiera, režisora, butafora, horeogrāfa, komponista, scenogrāfa profesijām.

Skolēnu atziņas:

• Manuprāt, pasākums “Kas ir teātris?” bija interesants. Man patika,  ka aktieri bija mierīgi un runāja ar mums it  kā mēs būtu pieaugušie. Man patika arī aktieru improvizācija, tādejādi stāsts palika kā maza izrāde.
• Pasākums bija ļoti interesants. Visinteresantākais bija, kā aktieri tēloja un stāstīja dažādus notikumus. Svarīgākā atziņa, ko guvu –   nekad nevajag padoties, lai strādātu savā sapņu profesijā.
• Man patika, ka šo pasākumu vadīja aktieri, kuri paši tikai nesen ir pabeiguši Kultūras Akadēmiju un tikai nesen strādā teātrī.
• Man patika nepiespiestā atmosfēra. Es darbojos skolas teātrī, tāpēc šī nodarbība man šķita ļoti noderīga.
• Atziņa pēc pasākuma – aktiera darbs, ko ikdienā neredzam,  ir sūrs un grūts.
• Uzzināju vairāk par teātra aizkulisēm.
• Secināju, ka aktiera darbs ir viens liels izaicinājums – katra izrāde ir kaut kas jauns un nebijis. Svarīgi, ka aktierim ir jābūt ļoti daudzšķautnainam un elastīgam.

  Paldies par lielisko iespēju tikties ar aktieriem- 7. klases skolēni un audzinātājas.

 

---

Misija “Vecrīga”

30.09., 5.10. un 8.10. 8.b 10.a un 11.b klases skolēni programmas Latvijas skolas somas ietvaros piedalījās biedrības “Pelēkais vilks” organizētā aktivitātē –  Misija “Vecrīga”.

Skolēni tika sadalīti vairākās grupās.  Katrai grupai tika izsniegtas uzdevumu kartes. Uzdevumi bija ļoti dažādi – skolēni meklēja vēsturiski nozīmīgas vietas, veica dažādus, atraktīvus, pirmajā mirklī varbūt neiespējamus uzdevumus, meklēja informāciju par dažādām ēkām un ielām Vecrīgā. Iekļauta tika arī foto orientēšanās un orientēšanās ar karti. Skolēniem bija iespēja  Vecrīgu ieraudzīt citā veidolā. Azartu radīja arī tas, ka komandas sacentās savā starpā. Pēc uzdevumu veikšanas katra komanda dalījās ar paveikto. Kopā tika pārrunātas iegūtās atbildes.

Skolēnu atziņas:

Pasākums bija interesants. Šī aktivitāte –  Misija “Vecrīga” palīdzēja ikvienam no mums iemācīties labāk orientēties Vecrīgā, kā arī es personīgi uzzināju lietas par kurām nemaz nenojautu, piemēram, ka Vecrīgā ir Latviešu studentu korporācija.

Ieguvām zināšanas par Vecrīgu, kultūru, ielu nosaukumiem un vēsturi. Patika izzināt daudz ko jaunu. Bija interesanti, taču reizē arī  nedaudz nogurdinoši, jo bija ļoti daudz jāstaigā.

Ekskursija bija ļoti interesanta, tā bija ne tikai izzinoša,  bet arī mēs guvām iespēju iepazīt Vecrīgu no cita skatu punkta. Uzdevumi bija aizraujoši  un spēja saliedēt komandu, kā arī  reizēm bija nepieciešams “izkāpt no savas komforta zonas”.

Paldies biedrībai “Pelēkais Vilks”

par izzinošo aktivitāti.

---

Pa A.Čaka pēdām Rīgā

Kad skolotāja mums teica – Čaks, Čadarainis, Čakiņš, tad mēs sākumā bijām neizpratnē, kas tas ir, tik to vien zinājām, ka Rīgā ir Čaka iela, pa kuru 23.trolejbuss mūs aizvizina uz Purvciemu.

24.septembrī programmas “Latvijas Skolas soma” piedāvājumā devāmies Rīgā meklēt savu A.Čaku.Vispirms iepazināmies ar A.Čaka dzīvokli-muzeju Lāčplēša ielā 48, kura durvis atvēra kāds sirms kungs, kas likās kā A.Čaka radinieks, viņa tēvs, kurš, kā vēlāk izrādījās, tieši šajā pirmajā dzīvokļa telpā sagaidīja savus kundes jeb klientus, jo bija tā laika labākais vīriešu drēbniekmeistars Rīgā.Turpat arī A.Čaks-it kā mūs nešķirtu laiks-mūs sagaida lielā pilna auguma foto, laipni aicinādams tālāk.

Muzeja vadītāja mums ļoti sīki un labi izstāstīja visu par Rīgas dzejnieku A.Čaku, jo tad, kad sākām aplūkot viņa istabas, sapratām, ka katrs priekšmets-grāmatas, gleznas, statuetes-elpo A.Čaka elpu. Likās, ka tāpat kā toreiz dzejnieka draugi esam ienākuši uz A.Čaka ceptajām pankūkām, lai, sēžot ap apaļo galdu viesistabā, spriestu par dzīvi, par dzeju, par Rīgu, par to, kāpēc “miglā asaro logs”…

Atvadījušies no A.Čaka omulīgās mājvietas Rīgas centrā, devāmies nelielā pastaigā pa Pārdaugavu, kurā Čakiski mūs uzrunāja ielu bruģis, vecie koka namiņi, glītā privātmāja, kura tagad lepni slejas A.Čaka mātes mājas vietā, arī pie laternas staba pieslietais velosipēds un E.Smiļģa māja-Teātra muzejs, jo A.Čaku ļoti interesēja teātris un viņš gribēja to spēlēt.

Mūsu kurpes brida pirmās kritušās lapas, ejot uz F.Brīvzemnieka pamatskolu, kas reiz bijusi arī A.Čaka skola,bet caur apavu zolēm mēs sajūtam nelīdzeno bruģi, kas brīžiem lika aizdomāties, ka tieši tā, savu mūzu meklējot, te staigājis A.Čaks – mūsu Rīgas Dzejnieks.

Ausīs skan O.Vācieša vārdi: ”Nekāpiet virsū-
Tā sirds uz trotuāra ir Čaka.”
Tagad mēs zinām, ka: ”Ne jau velti šai pilsētai
Trotuāri ir karsti. Uz katra no tiem-SIRDS”.

 Paldies par lielisko iespēju iepazīt A. Čaku –

9.d klases skolēni un audzinātāja.

---

Smilšu kino

23., 30.09 un 7.10.  Rīgas 84. vidusskolas 2.abcd un 3.ac  klašu skolēniem  projekta Latvijas Skolas soma ietvaros bija brīnišķīga iespēja piedalīties radošajās darbnīcās “Smilšu kino un aplikācijas”.

Katrai klasei bija iespēja piedalīties divās nodarbībās. Vienā – mākslas pedagogs demonstrēja smilšu kino zīmējumus, stāstot stāstu par smilšu graudiņu, kā tas rodas, kāda veida smiltis sastopamas. Skolēni arī paši kļuva par māksliniekiem un izbaudīja smilšu brīnumainās īpašības un daudzveidīgās pārvērtības. Notika arī smilšu kino īsfilmu filmēšana, paralēli darbojoties arī ar kinētiskajām smiltīm, ceļot savu sapņu pili un arī ar smiltīm un dabas materiāliem, veidojot savu grupas drošo salu.

Otrajā nodarbībā  skolēni devās uz darbnīcu “Smilšu aplikācijas”. Smilšu aplikācijas ir vienkārša, ātri apgūstama un aizraujoša aktivitāte skolēniem, ar krāsainām smiltīm krāsojot dažādu zīmējumu kartītes. Rezultātā skolēni izveidoja krāsainas, košas un katram pilnīgi atšķirīgas smilšu glezniņas.

Visa procesa laikā skolēniem bija neviltota interese, liela aizrautība un gandarījums par paveikto .

Paldies radošajai “Smilšu aplikāciju” komandai

---

Rīgas Motormuzejs

 6 un 8. oktobrī programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 12. klašu skolēni apmeklēja Rīgas Motormuzeju. Ekskursija papildināja Latvijas un pasaules vēstures mācību programmā ietverto tēmu: Industrializācija un jaunie atklājumi.

Skolēni, darbojoties pāros, muzeja apmeklējuma laikā meklēja informāciju par velosipēdu, motociklu un automašīnu izgudrošanas un ražošanas vēsturi.

---

Interaktīva muzejpedagoģiska programma “Ganu spēles” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

28. un 29. septembrī 6. a un 5.b klašu skolēniem programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros bija iespēja apmeklēt Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un piedalīties interaktīvā muzejpedagoģiskā nodarbībā “Ganu spēles”.

Nodarbība sastāvēja no divām daļām. Pirmajā daļā  skolēniem bija iespēja iepazīties ar 19. gs. un 20. gs. sākuma lauku bērnu dzīves vidi, to darbiem un nedarbiem. Skolēni ar lielu interesi vēroja dažādus seno laiku ekspozīciju priekšmetus, klausījās gida izsmeļošajā stāstījumā par mūsu senču dzīves ritumu un tradīcijām.

Programmas otrajā  daļā skolēniem bija iespēja spēlēt spēles un rotaļāties – dzīt “cūciņas aplokā”, staigāt uz koka kājām, uz liela bluķa cīnīties ar spilveniem kā arī veikt dažādus sadarbības uzdevumus.

Paldies par lielisko iespēju ciemoties Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

---

“Dizaina un kulinārā mantojuma  nodarbība – saldējuma meistardarbnīca”

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 25.februārī 5.b, 6.b, 8.bc klašu skolēni  piedalījās “Dizaina un kulinārā mantojuma  nodarbībā – saldējuma meistardarbnīca”.

Atraktīvā nodarbībā dalībnieki iepazina uzņēmuma dizaina materiālu izstrādes procesu, kas tapis sadarbībā ar Latvijas dizaina un vides dizaina māksliniekiem, un šo materiālu pielietojumu. Skolēni uzzināja kādēļ dizaina materiāliem ir tik liela nozīme pārtikas ražošanas industrijā. Skolēni uzzināja par saldējuma ražošanas vēsturi un attīstību Latvijā. Skolēni piedalījās Ikšķiles saldējuma degustācijā, kur varēja novērtēt jaunās dizaina izpausmes Latvijas garšās.

Atziņas pēc nodarbības:

• Ļoti vērtīga un interesanta nodarbība – gan par uzņēmuma veidošanu, gan par dizaina veidošanu un attīstību Latvijā.
• Ļoti iedvesmojoša un garda nodarbība.
• Pirmo reizi ēdu melno saldējumu, uzzināju, ka to taisa no ķiršiem.
• Ikšķiles saldējuma nodarbība likās patiesi noderīga.
• Strukturēta, interesanta nodarbība – gan par Ikšķiles apskates objektiem, gan par saldējuma uzņēmuma izveidi, gan par dizaina izveidi un tā attīstību Latvijā.
• Ļoti garšīgi un interesanti.
• Patika, ka stāstīja no dažādiem aspektiem.
• Uzzināju daudz ko par saldējumu, pirmo reizi garšoju Ikšķiles saldējumu.

---

Izrāde “Pavasaris”

2.martā 8.a klases skolēni, projekta “Skolas Soma”” ietvaros apmeklēja mūzikas namu “Daile”, kur noskatījās izrādi “Pavasaris”.

Lai gan izrādes anotācija vēsta, ka tā būs par jauniešu sevis meklējumiem, ilgas un dziņu raisītais mulsumu, nebeidzamo mājasdarbu un kontroldarbu apnikumu, strupceļu sarunās ar vecākiem, auguma pārvērtībām, tuvošanos, divu ķermeņu magnētismu un pirmās pieredzes sūrumu un izlaušanos un alternatīvas meklējumiem kopā ar labākajiem draugiem kādā garāžā, sajūtas pēc izrādes noskatīšanās bija divejādas. Jā, tika aplūkotas jauniešu problēmas, bet vai tās bija  jāparāda, izmantojot un akcentējot žargonvārdus un rupjus vārdus, atklājot intīmu un jūtīgu  dzīves situāciju detaļas? Ir labi, ka izrāde veidota jauniešiem, bet pēc mūsu klases skolēnu domām, vajadzēja izcelt nevis negatīvo, bet pozitīvo; parādīt nevis negatīvo pieredzi, bet pozitīvo; nevis parādīt, ka nav izejas no dažādām krīzes situācijām, bet  iespējas, kur meklēt izeju un palīdzību!

Izrāde liek domāt! Bet pēc tās noskatīšanās, ar skolēniem jāveic pārrunas, lai parādītu situāciju pozitīvos risinājumus!

8.a klases skolēni un audzinātāja

---

Izstāžu zāle “Arsenāls”  radošā nodarbība “Kā top instalācijas?”

4. un 21.02. “Latvijas skolas somas ” 9.a un 9.b klases izstāžu zālē “Arsenāls” apmeklēja radošo nodarbību “Kā top instalācijas?”

Pēc ekspozīcijas apskates audzēkņi attīstīja savas idejas un paši veido instalācijas.

Skolēnu atziņas pēc radošās nodarbības:

• Man ļoti patika instalācijas, kuras atradās muzejā. Interesants bija gides stāstījums.
• Uzzināju ļoti daudz jaunu informāciju.
• Bija interesanti veidot pašiem instalācijas. Patika aplūkot arī izstādi.
• Interesanti bija tas, ka varējām veidot dažādus objektus dažādās tēmās.
• Manuprāt, bijām ļoti kreatīvi, varējām izpausties.
• Izstāžu zālē “Arsenāls” biju pirmo reizi. Man patiesi patika, noteikti iesaku ikvienam.
• Visvairāk man palika atmiņā instalācija, kur varēja redzēt metāla bumbu.
• Man patika darbi no smiltīm un grafiskie darbi.
• Man patika instalācija, jo tās parāda cilvēka radošumu.
• Man muzejā patika kosmosa noskaņa un ekrāni.
• Nodarbība un ekskursija bija interesanta – guvu jaunas zināšanas un iedvesmu.
• Šī ekskursija ļāva iepazīt zinātniski fantastisko stilu.
• Šī izstāde bija ļoti neparasta un interesanta.
• Izstāde bija samērā maza, bet tajā pašā laikā tik ļoti iespaidīga un īpaša.
• Bija interesanti vērot mūsdienu mākslu.
• Patika, ka bija jāstrādā grupās.
• Nonācām pie secinājuma, ka no dažiem materiāliem var izveidot lielisku stāstu.
• Interesanti šķita, ka izstādes grīda bija izbārstīta ar baltām smiltiņām.

Paldies par lielisko iespēju, 9.a un 9.b klases skolēni

---

Filma “Pilsēta pie upes”

26. februārī Rīgas 84. vidusskolas iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz kino “Bize”, lai iepazītos ar režisora Viestura Kairiša  veidoto  filmu “Pilsēta pie upes”. Viestura Kairiša filmas scenārijs tapis pēc Gunara Janovska romāna motīviem. Tas ir stāsts par parasta cilvēka dzīvi starp trijām varām, divām sievietēm un jūtām, kas plosa viņa sirdi. Filma ataino viņa ikdienu gleznainajā dzimtajā Latgales pilsētiņā pie upes. Filma skan latviešu, latgaliešu, krievu, jidiša un vācu valodas, kas piešķir  filmai vēl krāšņāku un interesantāku kolorītu.

Klases skolēnu pārdomas pēc filmas noskatīšanās:

Filma bija interesanta un aizraujoša. Palīdzēja izprast tā laika cilvēku ikdienu. Mums –  2020. gadā tā interesanti demonstrēja varas un režīmu maiņu. Neparasts bija Latgaliešu dialekta skanējums viscaur filmai. Zisele, pēc mūsu domām, bija visinteresantākais personāžs visas filmas garumā. Tā bija viena no retajām filmām, kurā varēja dzirdēt dažādas valodas -latgaļu, krievu, vācu un latviešu.

Paldies par iespēju  – 10.b klases skolēni un audzinātāja

---

“Savādais atgadījums ar suni naktī”

2020. gada 6. un 27.februārī iniciatīvas „Latvijas Skolas soma” ietvaros Rīgas 84. vidusskolas skolēni noskatījās Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Savādais atgadījums ar suni naktī”.

6.d klases  skolēnu atziņas:

6.d klases skolēni vērtē šo izrādi kā interesantu un mūsdienīgu. Patika izmantotie specefekti, tas padarīja šo izrādi spilgtāku un mūsdienīgāku. Mūsu klasei vairāk patika 2.daļa, jo tajā vairāk atklājās jūtu, emociju un notikumu. Bija arī tādi skolēni, kuri raudāja, jo līdzpārdzīvoja Kristoferam, izrādes galvenajam varonim. Kristofers it kā ir tāds pats kā visi un tomēr ir atšķirīgāks attieksmē pret apkārtējo pasauli nekā pārējie. Vairāki skolēni minēja, ka izrādē bija arī komiski brīži. Izrādes satura izpratnē ļoti palīdzēja tas, ka iepriekš ar skolotāju Ilonu pārrunājām daiļdarba saturu, gan arī aktualizējām problēmas, kuras skartas izrādē. Pēc izrādes noskatīšanās dalījāmies iespaidiem un emocijām par izrādē skatīto. Izrādē tika attēloti reāli un patiesi notikumi, kas var skart ikvienu sabiedrības pārstāvi. Izrāde ir par to, kā ar citādo sadzīvojam mēs paši.

6.a klases skolēnu atziņas:

---

Smilšu kino

18.02.2020. Rīgas 84. vidusskolas 3.bc klašu skolēniem  projekta Latvijas Skolas soma ietvaros bija brīnišķīga iespēja piedalīties radošajās darbnīcās “Smilšu kino un aplikācijas”.

Katrai klasei bija iespēja piedalīties divās nodarbībās. Vienā – mākslas pedagogs demonstrēja smilšu kino zīmējumus, stāstot stāstu par smilšu graudiņu, kā tas rodas, kāda veida smiltis sastopamas. Skolēni arī paši kļuva par māksliniekiem un izbaudīja smilšu brīnumainās īpašības un daudzveidīgās pārvērtības. Notika arī smilšu kino īsfilmu filmēšana, paralēli darbojoties arī ar kinētiskajām smiltīm, ceļot savu sapņu pili un arī ar smiltīm un dabas materiāliem, veidojot savu grupas drošo salu.

Otrajā nodarbībā  skolēni devās uz darbnīcu “Smilšu aplikācija”. Smilšu aplikācijas ir vienkārša, ātri apgūstama un aizraujoša aktivitāte skolēniem, ar krāsainām smiltīm krāsojot dažādu zīmējumu kartītes. Rezultātā skolēni izveidoja krāsainas, košas un katram pilnīgi atšķirīgas smilšu glezniņas.

Atziņas pēc nodarbības:

• Ļoti patika veidot smilšu aplikācijas, patika savs paveiktais un prieks bija par klases biedru darbiņiem.
• Uzzināju daudz ko jaunu par smiltīm. Patika zīmēt uz smilšu galdiņa.
• Patika, ka varējām darboties grupās un visi bija draudzīgi, ievēroja noteikumus.
• Patika, ka varēja izmēģināt daudz ko jaunu.
• Interesanti bija darboties ar kinestētiskajām smiltīm, šīs smiltis redzēju pirmo reizi.
• Smilšu aplikācijās patika tas, ka katrs varēja izvēlēties kartiņas kādas vēlas.
• Man ir prieks par kartiņu, ko izgatavoju. Tā būs dāvaniņa manai omītei, kuru šodien laidīs mājās no slimnīcas.
• Patika abas nodarbības. Šīs divas stundas paskrēja tik ātri. Man patika viss ļoti, ļoti.
• Nodarbībās sajutos kā māksliniece. Uzzināju, ka smiltis ir tik dažādas.
• Man patika veidot aplikācijas, lepojos, ka paspēju izgatavot lielo kartiņu.
• Patika, ka varēja darboties.

---

Teātra izrāde “Re: Atmoda”

10.02.2020.  Rīgas 84. vidusskolas 7. – 9. kl. skolēniem “Latvijas skolas somas” ietvaros  bija iespēja noskatīties  Ditas Balčus teātra izrādi “Re :Atmoda”.

Izrāde jauniešiem un pieaugušajiem “Re: Atmoda”, kuras darbība norisinās 90.gadu sākumā, Atmodas laikā, Rīgā.

Pilsētas centrā ir barikādes un ticis ieņemts Preses nams. Bet par visu svarīgāks ir kādas Rīgas daudzdzīvokļu mājas jumts, uz kura skan Viktora Coja mūzika un atmostas kāda pirmā mīlestība. “Re: Atmoda” ir stāsts par izvēlēm – gan tām, kuras izdara stāsta varoņi – jaunieši, gan tām, kuru priekšā ir tikko atjaunotā Latvijas valsts.

Paldies Ditas Balčus teātrim un aktieriem.

---

“Ziedoņa klase”

11.02.2020. programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 10.a piedalījās  alternatīvā nodarbībā I. Ziedoņa Ziemas rezidencē – “Ziedoņa klase”. Skolēni attīstīja lasītprasmi un savstarpējo sadarbību.

Stundas ievadā skolēni iepazinās ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, attīstot audiovizuālo uztveri un prasmi strādāt ar tekstu.
Stundas centrālais notikums bija izlaušanās istaba, kas balstīta uz Imanta Ziedoņa Blēņas un pasakas. Istaba ar dažādiem uzdevumiem, tā bija kā spēle, kuras mērķis ir, atrisinot savstarpēji saistītu uzdevumu virknējumu, pēc iespējas ātrāk izkļūt no istabas.

Skolēnu atziņas pēc pasākuma – šajā aktivitātē mums bija iespēja vairāk iepazīt I. Ziedoni un pārbaudīt mūsu zināšanas interesantā veidā – caur spēlēm. Uzņemšana bija ļoti laipna un varēja redzēt, ka vadītāja dara to, kas viņai patīk un ir tuvs sirdij. Neskatoties uz to, ka bijām sadalīti grupās, bijām saliedēti un viens otru atbalstījām. Katra istaba mums deva iespēju iepazīt līdz šim  varbūt kādam nezināmu pasaku, līdz ar to, lai kopīgi tiktu ārā un izpildītu visus uzdevumus, bija jāsadarbojas, jāuzklausa citu viedokļi, jāuzticas klases biedriem. Laiks, ko pavadījām Ziedoņa klasē pagāja ļoti ātri. Klases biedri izteica vēlmi izpildīt uzdevumus arī citās istabās. Paldies Fondam “Viegli” par lielisku iespēju jēgpilni pavadīt laiku kopā ar klases biedriem.

10.a klases skolēni un audzinātāja

---

”Dvēseļu putenis”

27. un 28. janvārī Rīgas 84. vidusskolas skolēniem “ Latvijas Skolas somas” ietvaros  bija iespēja apmeklēt kinoteātri Splandid Palace,  noskatīties  filmu “Dvēseļu putenis”. Uz kino devās 12.b kl.; 11.ab kl.; 9.c kl. ; 7.abcd klašu skolēni.

Pēc filmas noskatīšanās skolēni dalījās savās emocijās un rada atbildes uz dažādiem  jautājumiem:

1. Kāds iespaids tev ir radies pēc filmas noskatīšanās?
2. Kādas emocijas tu izjuti, skatoties filmu un arī pēc tam?
3. Ko tu domā par galvenā varoņa Artūra likteni?
4. Turpiniet teikumus. Šajā filmā man patika ….Šajā filmā man nepatika…
5. Iedomājieties, ka jūs esat režisors/režisore. Ko jūs izdarītu citādi?

Skolēniem bija līdzīgas atbildes. Lielākajai daļai filma lika aizdomāties “par sevi, par to, kur mēs dzīvojam tagad un kā bija agrāk”

Lielākoties skolēni izjuta lepnumu par savu valsti, latviešu spēku. Emocijas arī bija dažādas – gan dusmas, gan bēdas, gan skumjas un satraukumu, gan arī prieku.

“Es izjutu daudz skumju emociju, jo daudzi krita karā, arī Artūra ģimene.”

Par galvenā varoņa Artūra likteni skolēni rakstīja diezgan daudz. “Domāju, ka viņa liktenis savā ziņā bija labs, jo viņš iemācījās aizstāvēt savu valsti un draugus; slikts – jo visa viņa ģimene krita karā.” “Manuprāt, viņam bija ļoti grūts liktenis – viņam bija tikai 16 gadi un viņam bija jāiet karā un jāšauj cilvēki.” Ļoti patika arī aktieris, kurš spēlēja galveno lomu.”

Filmā skolēniem patika viss, bet daži atbildēja, ka bija par daudz asiņainu kadru, kā arī tas, ka Artūra brālis tika nogalināts. “Ļoti skumji likās Artūra brāļa nāve”.

Uz jautājumu par to, ko skolēni darītu/mainītu filmā, ja viņi būtu režisori, atbildes pārsvarā bija, ka nemainītu neko, jo “viss bija perfekti”. Tomēr daži izdarītu tā, lai paliktu dzīvs “vismaz viens no Artūra ģimenes un izmainītu masu skatus, lai parādītu neziņu un bailes, un cerību”.  “Es būtu atstājusi vismaz daļu Artūra ģimenes.”

Filma bija ļoti emocionāla un  notikumiem bagāta. Interesanti filmā bija redzēt aktiermeistarību gan profesionālu aktieru, gan neprofesionāļu izpildījumā.

Filmu skatījos otro reizi  – atklāju daudz ko jaunu, ko pirmajā reizē nebiju piefiksējis. Ļoti patika. Filma lika aizdomāties par daudz dažādām tēmām kā – mīlestību, nodevību, uzticību, cieņu.

Filma atstāja dziļas emocijas. Vēl nākamajā dienā ik pareizie aizdomājos par filmā redzēto. Par to drosmi, kas piemita galvenajam varonim, par dzimtenes mīlestību.

Rīgas 84. vidusskolas skolēni un audzinātājas.

---

4.02.2020. programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 12.b klases skolēniem kinoteātrī  “Bize” bija iespēja noskatīties filmu “Jelgava94”.

Filmā “Jelgava ‘94” ir gandrīz visas „pusaudžu filmas” žanra pazīmes – brīvības un pašidentitātes meklējumi, neizbēgamā sacelšanās pret veco, nejēdzīgo pasaules kārtību. Un – nē, filmas žanrisko piederību nemaina fakts, ka tā ļauj patīkami slīgt nostaļģijā arī daudziem tīņiem aiz trešā gadu desmita.

Skolēnu atziņas pēc filmas noskatīšanās:

• Manuprāt, “Jelgava94” bija ļoti interesanta un veiksmīga filma, jo lieliski attēloja jauniešu un arī pieaugušo ikdienu tajā laikā.
• Man patika, jo filmas tēma atbilst. Jo klausos bezjēdzīgu mūziku, līdzīgi ģērbjos. Ļoti personīgi līdzi jutu filmas varoņiem.
• Patika aktierspēle, iespējams, ja skatītos četrpadsmit gadus veci jaunieši, liktu aizdomāties par dzīves izvēlēm.
• Filma man ļoti nepatika, likās, ka tā ir bezjēdzīga. Nepatika, ka galvenais varonis to dzīves stilu. Manuprāt slikta ietekme filmai.
• Filma patika. Esmu lasījusi grāmatu. Sižets saistošs.

---

Sveču meistardarbnīca

30.012020. projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros skolā viesojās  sveču darbnīcas meistari un 5.a un 5.d klašu izglītojamiem bija iespēja  piedalīties izzinošā un radošā sveču liešanas meistardarbnīcā.
Izglītojamie uzzināja par sveču vēsturi, kā un kur tās radās, no kā tika  izgatavotas pirmās sveces, kur lietoja sveces, kāpēc vajadzēja meklēt  jaunus sveču izgatavošanas materiālus. Skolēni uzzināja arī par Sveču dienas tradīcijām.
Pēc tam katrs izglītojamais iejutās sveču  meistara lomā, kļūstot par mākslinieku, dizaineri un sveču lējēju. Tika  pagatavotas 3 sveces, izvēloties sev tīkamākos krāsu salikumus. Gatavās  sveces tika iesaiņotas un noformētas kā skaistas dāvanas. Visi  darbojās ar ļoti lielu aizrautību un ieinteresētību, bija apmierināti un  varēja novērtēt ne tikai savu meistardarbu, bet arī priecāties par  klases biedru skaistajiem meistardarbiem. Tika gūtas pozitīvas emocijas,  sagatavojot šos mazos suvenīrus, kurus var izmantot paši vai arī  uzdāvināt saviem mīļajiem.

Skolēnu atziņas pēc pasākuma:

• Ļoti patika veidot sveces, nezināju, ka ir tik daudzi un dažādi veidi, kā taisīt sveces.
• Patika jaukā atmosfēra, katram sava darba vieta. Interesants stāstījums par svecēm, sveču dienu.
• Patika, ka mēs katrs varējām veidot sveces, esmu nolēmusi, ka uzdāvināšu savai mammai, tētim un māsai.
• Lieliski bija tas, ka katrs varējām veidot sveces tādās krāsās, kā vēlamies.
• Patika veidot sveces un skatīties arī  klases biedru veikumā. Tās bija tik dažādas, viena par otru skaistākas.
• Ļoti daudz uzzināju par svecēm, iemācījos pats veidot.
• Pēc nodarbības  sapratu, cik tas ir aizraujoši un nav nemaz tik grūti.
• Interesanti likās krāsot sveces – patika, ka varēja izvēlēties 3 krāsas kādas pats grib, iemērkt sveci un rezultāts bija visiem skaists.

Paldies Sveču darbnīcai 5.klašu audzinātājas un skolēni

---

“Ziemassvētki klāt”

17.12  un 18.12. Rīgas 84. vidusskolā “Latvijas skolas somas” ietvaros viesojās Rīgas Latviešu Biedrības folkloras komisijas “Sprīdīša skola”.

Skolēniem bija lieliska iespēja iepazīties ar Ziemassvētku tradīcijām. Bērni piedalījās aktivitātēs. Mūzikas nodarbībā skolēni tika iepazīstināti ar dažādiem mūzikas instrumentiem – kokli, vijoli, dūdām un citiem pūšamajiem instrumentiem.  Izzinošajā nodarbībā skolēni iepazinās ar Ziemassvētku tradīcijām. Skolēniem tika demonstrēti dažādi uzskates materiāli. Veidošanas darbnīcā no salmiem  tika darināts putns.  Rotaļu nodarbībā skolēni dziedāja, dejoja, rotaļājās, spēlēja dažādas spēles. Rotaļās bērnu sejās varēja pamanīt patiesas emocijas un nesamākslotu prieku.

Pasākuma beigās visas klases pulcējās kopā un vienojās kopīgos dančos. Liels paldies Rīgas Latviešu Biedrības folkloras komisijas “Sprīdīša skolai” par jauko pasākumu.

---

Mācību ekskursijas Latvijas  Fotogrāfijas muzejā un Mencendorfa namā

18.decembrī 8.a klases skolēni, projekta “Skolas Soma” ietvaros, devās uz divām nodarbībām Latvijas muzejos.

Pirmā nodarbība notika  Latvijas fotogrāfijas muzejā.  Šajā nodarbībā skolēni apguva praktiskas iemaņas, lai domātu par fotogrāfiju kā mediju un pielietotu radošu pieeju fotostāstu veidošanā par personīgām izjūtām. Radošajā darbnīcā nodarbības vadītāja pievērsa uzmanību stāstu daudzveidībai, kompozīcijai, rakstiskajam elementam, komentēja skolēnu izvēlētās fotogrāfijas, Pēc tam skolēni veidoja mākslas darbus grāmatu veidā. Foto esejas tika veidotas no muzeja rīcībā esošām fotogrāfijām.  Skolēni, izmantojot attēlus, kuri liecina par pagātni, mācījās paust mūsdienīgus redzējumus par pasauli, kurā dzīvojam. Foto eseju darbnīcu vadīja māksliniece/fotogrāfe Linda Muižniece. Skolēni ar ļoti lielu aizrautību atlasīja fotogrāfijas savam foto stāstam, paši izgatavoja grāmatas, līmēja tajās atlasītās  fotogrāfijas un ierakstīja grāmatās savus pašsacerētos stāstus. Skolēniem ļoti patika nodarbība, sadarbība ar nodarbības vadītāju un galarezultāts- 15 dažādas fotostāstu grāmatas, kuras apskatāmas mūsu klases telpā.

Otrā nodarbība notika Mencendorfa namā. Nams ir rīdzinieku sadzīves kultūras muzejs, nosaukts mājas pēdējā saimnieka – vācu tirgotāja Augusta Mencendorfa vārdā.  Tajā skolēni varēja aplūkot 17.-19.gs. interjeru un eksponātus. Rīdzinieku mājas–muzeja darbinieki iepazīstināja skolēnus ar turīga rīdzinieka sadzīves kultūras tradīcijām.  Skolēni uzzināja, ka ekspozīcijas lielāko daļu veido unikāli 17.-18.gs. griestu un sienu gleznojumi. Tiem ir pieskaņoti vēsturiski interjeru priekšmeti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, radot katrai telpai citādu raksturu un noskaņu. Skolēniem bija iespēja paciemoties senajā veikala telpā, virtuvē ar manteļskursteni, viesu salonā, deju zālē, kur vaŗēja pamācīties  seno deju soļus, „dzejnieka istabā”, ģimenes kapelā, saimnieka istabā, „Meitenes istabā”, kā arī ielūkoties vēsturiskajās pagraba velvēs un romantiskajos bēniņos, kur mājvietu radušas izstāžu zāles. Skolēniem ekskursija- nodarbība patika, taču viņi izteica dažādas idejas par nodarbības modernizēšanas iespējām, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

---

Ģimenes pasaka  – teātra izrāde “Sudraba slidas”

9.12. programmas Latvijas skolas somas ietvaros Rīgas 84. vidusskolas 3.d klases  skolēni Nacionālajā teātrī apmeklēja izrādi “Sudraba slidas”.

Tas ir viens no pazīstamākiem Ziemassvētku stāstiem, kas aizved uz 19. gadsimta Holandi – tās aizsalušajiem kanāliem, pa kuriem bērni skrien ar slidām, vējdzirnavām un mājām, kurās mīt paēduši un laimīgi bērni. Tikai pašā pilsētiņas nomalē, pussabrucis un pelēks, slejas kāds trūcīgs namiņš, kurā dzīvo Grētele un Hanss. Tuvojas slidošanas sacensības, visiem bērniem ir slidas, izņemot viņus. Bet, izrādās, dzīve bagātos bērnus nebūt nav padarījusi skopus un ļaunus, un notiek brīnumi…
Izrāde par to, ka laba sirds ļauj pārvarēt visus šķēršļus par spīti tam, cik daudz naudas tev makā.

 

Bērnu atziņas pēc izrādes noskatīšanās:

• “Izrāde bija ļoti sirsnīga, aizkustināja izrādes labestīgās beigas”.
• “Šajā teātrī biju pirmo reizi – likās ļoti skaists un grezns. Izrāde bija sirsnīga – ļoti piemērota Ziemassvētku laikam”.
• “Patika izrādes sižets, tas bija par labo”.
• “Ļoti patika, ka izrādē slido!”.
• “Apmeklējot teātri es priecājos par izrādi un man ļoti patika lielā lustra”.
• “Ļoti skaista izrāde. Ieteiktu aizbraukt, jo aktieri ļoti labi tēlo. Var izjust emocijas” .
• “Es ieteiktu aizbraukt un noskatīties izrādi, ja vēlas izbaudīt laiku arī ar ģimeni”.
• “Man ļoti patika dziesmas, kuras aktieri dziedāja”.

Paldies par iespēju, mums ļoti patika! 

---

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

27. un 28.11. programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros Rīgas 84. vidusskolas 4.a un 4.b klašu skolēni apmeklēja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, piedaloties  muzejnodarbībā “Orientējies muzejā”.  Bez tam skolēniem bija lieliska iespēja  apskatīt pazīstamā latviešu modes dizaineru dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) izstādi “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”.

Skolēnu atziņas pēc muzeja apmeklēšanas:

• Man patika orientēšanās muzejā, vēl patika likt puzli.
• Man patika muzejs, jo gide interesanti stāstīja par muzeja vēsturi.
• Darbi, kas atrodas muzejā ir tik dažādi un tik skaisti.
• Muzejā man visvairāk patika mākslinieku darinātie tērpi.
• Ļoti patika gleznas.
• Muzejā man ļoti patika, bet daži darbi likās nedaudz baisi.
• Mākslas darbi bija ļoti dažādi.
• Patika iesaistīties visās aktivitātēs.
• Gides stāstījumu bija ļoti interesants, mēs varējām pildīt arī dažādas aktivitātes.
• Man patika, ka vienā muzejā ir tik daudzveidīga māksla – apgleznoti, interesanti veidoti trauki, dizaina mēbeles, tērpi un daudz kas cits.
• Man patika meklēt norādītos mākslas darbus.
• Uzzināju, ka muzeja telpas agrāk bija baznīca.
• Patika darboties, likt puzli, meklēt mākslas darbus.
• Patika veidot pašam savu mazo mākslas darbu.
• Patika veidot skici, kur zīmējām kosmosu, klases biedru darbi bija tik dažādi un interesanti.

---

Latvijas Dabas muzejs

30.10. un 31.10.  Rīgas 84. vidusskolas 4.a un 4.b klašu skolēni “Latvijas skolas somas” ietvaros   apmeklēja  interaktīvas nodarbības  Latvijas Dabas muzejā. Nodarbību tēmas bija “Sikspārņi” un “Te skudru pūznī”.
Skolēniem bija iespēja uzzināt daudz ko jaunu, nostiprināt jau zināmo, kā arī veikt dažādus interaktīvus uzdevumus un sadarboties grupās.

---

Filma “Dvēseļu putenis”

19.11. Rīgas 84. vidusskolas 8.abc un 9.ab skolēni programmas Latvijas skolas somas ietvaros  devās uz kino Splendid Palace, lai noskatītos filmu “Dvēseļu putenis”. Pēc filmas bija iespēja tikties ar filmas veidotāju radošo komandu.

Skolēnu pārdomas pēc filmas noskatīšanās:

“Man ļoti patika, jo varēja labi izprast, kas tika rādīts. Filmas veidotājiem veiksmīgi izdevās uzfilmēt filmu tā, lai skatītājs iejustos. Aktieri ļoti labi notēloja savas lomas, filma bija ļoti emocionāla. Pēc filmas noskatīšanās aizdomājos par tā laika notikumiem. Domāju, ka valstij jāfinansē šādas filmas, lai labāk varētu izprast Latvijas un pasaules vēsturi.”  (Bea)
***
“Man patika filma, jo es sapratu, ko viņi gribēja darīt savas valsts labā. Es sapratu cik viņiem bija grūti, īpaši tad, kad ir 16 gadi un nav pieredzes. Filma mani ieinteresēja, bet bija nepatīkami, kad šāva. Šādas filmas ir vajadzīgas, lai mēs saprastu vēsturi un domātu par to kā aizstāvēt savu valsti.” ( Evelīna)
***
“Filma man patika, iemācījos un redzēju daudz ko jaunu par Latvijas vēsturi. Filma atbilst manam vecumam. Filmas sākumā sprādzieni skaļi, bet tas filmai deva lielāku realitāti. Patika filmas kopējais stāsts. Manuprāt pusaudžiem šī filma ir ļoti pamācoša. Vecākiem cilvēkiem filma var būt vēl daudz emocionālāka. Ar šādām filmām visi var labāk uzzināt Latvijas vēsturi! Patika, ka filmas komandas pārstāvji pastāstīja interesantus faktus!” ( Emīls )
***
“Manuprāt, filma bija ļoti reālistiska. Filma man parādīja skatu uz 1. pasaules karu un Latvijas neatkarības cīņām. Man patika reālie skati par kaujām Nāves salā. Taču filmā bija daudz šausmīgu skatu. Filma tika filmēta 3 gadus, ļaujot pieaugt galvenās lomas tēlotājam.  Patika, ka filmas veidotāji stāstīja dažādus interesantus faktus  par tās veidošanu. Šādi projekti noteikti jāturpina!”  ( Rihards)
***
“Man filma ļoti patika. Manuprāt no šīs filmas es ieguvu to, ka es varēju ieraudzīt kā tieši karavīri varēja iejusties tranšejās. Šī filma bija ļoti smaga, jo šeit varēja arī redzēt kā jūtas cilvēks, kurš  visu karā jau ir zaudējis un , ka vienīgais par ko viņš cīnās ir cenšanās tikt mājās. Filma attēloja kā pusaudzi ir gatavi cīnīties karā, bet viņu mātes raudāja aiz bēdām. Man vissmagākais brīdis bija tad, kad ienaidnieks ar ložmetēju nopļāva mūsu karavīrus. Šādi projekti , manuprāt, ir vajadzīgi, lai celtu patriotismu un parādītu jaunatnei mūsu valsts vēsturi!” ( Andris)
***
“Šī filma man šķita ļoti smaga. Tā man palīdzēja saprast vēstures notikumus interesantā veidā. Seansā es iejutos diezgan labi; dažkārt skaļums bija ļoti liels un tas visas izjūtas padarīja vēl reālākas un asākas. No filmas var saprast to, cik ļoti sūra dzīve bija tajos laikos. Pavisam jauniem zēniem vajadzēja doties karā. Tā kā man ir mazāks brālis, dažus kadrus uztvēru ļoti personīgi. Pēc filmas man radās vēl ;lielāka cieņa pret tiem, kuri aizstāvēja Latviju un cīnījās cik vien spēja. Manuprāt, šādas filmas nākotnē noteikti vajadzētu turpināt, jo tā jaunieši un pieaugušie var uzzināt par vēsturi interesantā veidā.” ( Madara)

---

Nila Īles mūzikas studija

21.11. Rīgas 84. vidusskolas 3.b klases skolēni “Latvijas skolas somas” ietvaros  apmeklēja Nila Īles mūzikas studiju – piedalījās izglītojošā nodarbībā “Ritma un skaņu pasaulē”.
Pusotras stundas garu programmu, kurā skolēniem bija iespēja rast iemaņas ritmu pasaulē, iepazīst un izmēģina dažādu tautu mūzikas instrumentus (perkusijas), veidoja kopējas muzikālas kompozīcijas. Bērni attīstīja  koordinācijas spējas, uzdrošināšanos, ieklausīšanās prasmi, spēju sastrādāties komandā, ritma izjūtu, radošo fantāziju, iemaņas improvizācijā, intelektuālo domāšanu.

---

Melngalvju nams un 5d kino “Look at Riga”

6.b klases skolēniem “Latvijas skolas somas” projekta ietvaros 22.11.  apmeklēja Melngalvju namu un 5d kino “Look at Riga”. Skolēniem ļoti lielu interesi  Melngalvju namā izraisīja ekskursija gida vadībā, īpaši ēkas daļa, kurā ir saglabājušies senie pagrabi un kāpnes, iespēja izkalt monētas, izmantojot senos darba rīkus, iespēja pielaikot viduslaiku bruņas un sudraba izstrādājumu izstāde.

Neaizmirstamas emocijas raisīja 5D kino “Look at Riga” apmeklējums –  kas aicināja izbaudīt vēl nebijušu ceļojumu pa Rīgas skaistākajām un interesantākajām vietām, skatot tās no putna lidojuma.

---

Latvijas Nacionālās mākslas muzejs

Programmas  “Latvijas skolas somas” ietvaros 20.11. un 22.11 Rīgas 84. vidusskolas   3.a un 3.c  klases skolēniem  bija iespēja  apmeklēt Latvijas Nacionālās mākslas muzeju – iejusties “Mākslas detektīvu” lomā un iepazīt mākslas darbu noslēpumaino pasauli

---

Filma “Spiegs, kurš mans tēvs”

30. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē norisinājās  dokumentālās filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” īpašs seanss vidusskolēniemar vēstures ievadlekciju un tikšanos ar filmas radošo komandu.12.a un 11.a klašu skolēniem “Latvijas skolas somas” ietvaros bija lieliska iespēja piedalīties šajā pasākumā.

Kā cilvēkam, kuram interesē vēsture, man šī filma likās ļoti interesanta, jo spēju gūt labāku priekšstatu par tajā attēloto laika sprīdi, uzzināju jaunu informāciju. Pozitīvi vērtēju arī filmas aktierus, kas, kopā ar I. Lešinskas atstāstījumu fonā, spēja diezgan labi un saprotoši attēlot to visu uz ekrāna. Intervija pēc filmas ar I. Lešinsku bija ļoti vērtīga un noderīga. Šo filmu noteikti ieteiktu apmeklēt ikvienam vidusskolēnam.

Paldies par doto iespēju 12.a klases skolēns Reinis

---

Mārtiņdienas danči Rīgas 84. vidusskolā

8.11.2019. Rīgas 84. vidusskolā tika svinēta Mārtiņdiena. Programma Latvijas Skolas somas ietvaros 1. – 4. klašu skolēniem bija lieliska iespēja  piedalīties  Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas “Sprīdīša skolas”  organizētajos “Mārtiņdienas dančos”.  Skolēni  un skolotājas lustīgā gaisotnē apguva dažādus latviešu dančus: “Rīgas zābaku žīgu”, “Saulītes deju”,  lielāko sajūsmu radīja “Lipindraks” – deja, kur jālec pāri skaliem un deja “Rīgas gailītis”.

Bērnu atziņas pēc pasākuma:

• Man ļoti patika dejot, mācīties jautras, nezināmas latviešu dejas.
• Man patika, ka mēs visa klase draudzīgi varējām iemācīties vairākas dejas.
• Man ļoti patika vadītājs, viņš bija jautrs un prasīgs vienlaicīgi.
• Mani priecēja tas, ka varēja dejot un dzirdēt dažādus mūzikas instrumentus – vijoli,  akordeonu, mandalīnu, cītaru, mazo tirkšķi.
• Man ļoti patika skalu deja “Lipindraks”.
• Lai arī ikdienā nedejoju – šī nodarbība mani ļoti aizrāva un patika. Iemācījos 4 jaunas dejas un atkārtoju man zināmo “Plaukstiņ polku”.
• Ļoti jautra bija “Rīgas gaiļu” deja – tur mēs varējām nedaudz pamēdīties.
• Patika, ka visi bērni aktīvi iesaistījās deju nodarbībā, arī skolotājas dejoja kopā ar mums.

Paldies “Rīgas danču “ vadītājam Ernestam Špīčam

---

Ziedoņa klase

1.11. programmas Latvijas skolas somas ietvaros 6.d piedalījās  alternatīvā nodarbībā I. Ziedoņa Ziemas rezidencē – “Ziedoņa klasē”. Skolēni attīstīja lasītprasmi un savstarpējo sadarbību.

Stundas ievadā skolēni iepazinās ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, attīstot audiovizuālo uztveri un prasmi strādāt ar tekstu.
Stundas centrālais notikums bija izlaušanās istaba, kas balstīta uz Imanta Ziedoņa Blēņas un pasakas. Istaba ar dažādiem uzdevumiem, tā bija kā spēle, kuras mērķis ir, atrisinot savstarpēji saistītu uzdevumu virknējumu, pēc iespējas ātrāk izkļūt no istabas.

Paldies par lielisko iespēju 6.a klase un audzinātāja

---

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Rīgas 84. vidusskolas 6.cd klašu skolēni programmas Latvijas skolas somas ietvaros 15. un 16. oktobrī  apmeklēja Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, piedaloties muzejpedagoģijas nodarbībā “Kā dzīvoja senie ļaudis”. Skolēni iepazina Latvijas senvēsturi, kopā ar gidu veidoja laika līniju no priekšmetiem, kas raksturo akmens, bronzas un dzelzs laikmetu.

6. klases skolnieces Airisas pārdomas pēc muzeja apmeklējuma:

Muzejā bija interesanti, arī gide bija jauka. Mēs šīs ekskursijas laikā uzzinājām daudz ko jaunu par senajiem laikiem. Bija daudz fosiliju un citas interesantas lietas. Mūsu klasei visvairāk patika pēdējais uzdevums, kurā visus eksponātus vajadzēja salikt laika līnijā. Paldies par iespēju piedalīties šajā muzejnodarbībā

---

Rīgas Jūgendstila muzejs

15.10. “Latvijas skolas somas ietvaros” Rīgas 84. vidusskolas 12.b klases skolēni apmeklēja Rīgas Jūgendstila muzeju. Muzeja apmeklējums bija alternatīva vēstures stunda, kurā skolēni varēja sajust Jūgendstila laika elpu. Muzeja gide bija ļoti zinoša, laipna, viesmīlīga ģērbusies tā laika drēbēs. Pēc nodarbības skolēni ar lielu aizrautību pildīja darba lapas, pārģērbās tā laika tērpos.

Muzejā  bija aplūkojams autentisks jūgendstila dzīvokļa interjers un moderna digitālā ekspozīcija. Dzīvokļa interjers pilnībā atklāja jūgendstila būtību – no telpu plānojuma, oriģinālajiem sienu krāsojumiem un griestu gleznojumiem līdz telpu iekārtojumam. Apskatāmas bija arī mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbi, izšuvumi un citi priekšmeti.

Moderna un interaktīva digitālā ekspozīcija iepazīstināja ar Rīgas krāšņo jūgendstila arhitektūru, dizainu, mākslu un 20. gadsimta sākuma rīdzinieku sadzīvi.

12.b klases skolēni un skolotāja

---

Jāņa Akuratera muzejs

“Latvijas skolas somas” projekta ietvaros laika posmā no 18.septembra līdz 16. oktobrim 9.abc un 11.b, 12.a klašu skolēni apmeklēja Jāņa Akuratera muzeju un piedalījās muzejpedagoģijas nodarbībā “Mūsu klases literārā saskaņa”

Jāņa Akuratera muzejs – māja Rīgā, tā ekspozīcija veltīta latviešu rakstnieka Jāņa Akuratera dzīvei un daiļradei. Muzejs atrodas J. Akuratera ģimenes mājā Torņkalnā. Mumsms bija iespēja apmeklēt  muzeja ekspozīciju Kamīnzālē, Ēdamistabā, Trauku istabā, Virtuvē, Rakstnieka kabinetā, Gaišajā salonā, Laimas istabā, Marijas Annas istabā, Vannas istabā, kas izvietota divos stāvos.

Māju savai ģimenei J. Akuraters uzbūvēja 1933. g. pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta. Jānis Akuraters bija dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, dramaturgs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, politiķis, pirmais Tēvzemes balvas literatūrā saņēmējs un mums- skolēniem pārsvarā pazīstams kā stāsta “Kalpa zēna vasara” autors.

“Ja atņemtu mūsu rakstniecībai Akurateru, viņa zaudētu labu tiesu no sava iedvesmas pilnā plūduma,”- tā rakstīja Kārlis Skalbe. Savukārt, Jānis Veselis teica: “Pēc Poruka Akuraters bija tas, kas visvairāk likās piesātināts ar daiļumu, pilns izsmalcinātām izjūtām un redzējumiem.”

Ieejot muzejā- skaistā koka ēkā, tevi sagaida ļoti patīkama atmosfēra, mājīgums. Ekskursijas gaitā  gids stāstīja ne tikai par J. Akuratera dzīvi, bet arī par tā laika arhitektūru, interjeru, dizainu. Akuratera mājā sadzīvo funkcionālisma stila interjera plānojums ar 19.gs. vidus bīdermeiera stila mēbelēm. Tā ir māja, kuras iekārtojums un atmosfēra ieved mūs 20.gs. 30. gadu radošās inteliģences dienas ritmā un svētku noskaņās, atspoguļo vienkāršo un cildeno.

Staigājot pa visām mājas istabām gidu pavadībā, tika detalizēti izklāstīta istabu nozīme gan paša J. Akuratera, gan viņa ģimenes locekļu dzīvē. Iegūtās izjūtas pastiprināja domas par katras mēbeles nozīmi konkrētajā istabā, piemēram, redzēt gultu pārklātu ar tautisku segu, kurā rakstnieks ir nomiris vai arī redzēt un pat apsēsties pie rakstnieka rakstāmgalda. Kā arī Gaišajā salonā uzturoties, kur bija baltā krāsā interjers un daudz gleznu, piemēram, O. Kalēja, K. Ubāna, V. Tones, N. Strunkes u.c. mākslinieku darbi, rakstnieks guva iedvesmu savai daiļradei.

Ekskursijas laikā mums pašiem arī vajadzēja mazliet iejusties dzejnieku lomā. Bija radošs uzdevums- sacerēt dzejoli par rudeni. Manuprāt, tas bija interesanti un es to ilgi atcerēšos, ka man bija tas gods, pierakstot dzejoli, sēdēt pie tā paša galda, kur savā laikā pats rakstnieks ir sēdējis un rakstījis. Mūsu klases radošais darbs:

“Lapas sārta kā uguns liesma
Kritīs drīz uz aukstās zemes
Nodziest liesma, nokrīt lapa
Kāpju pāri smagu soli…”

Izejot no muzeja un atskatoties, mēs redzam vienkāršu koka ēku, ieskautu skaistiem rudens krāsās krāsotiem kokiem, kura ir viena no mūsu vēstures, kultūras glabātājām, ko mums ir jāzina, jāapzinās un jātur godā.

Paldies visiem, kas mums deva šo iespēju- nokļūt muzejā un uzzināt kaut ko jaunu.

9.a klases skolnieks Jānis Reinis

---

---

---

Melngalvju nams un 5d kino “Look at Riga”

7.a un 7.b klases skolēniem “Latvijas skolas somas” projekta ietvaros 9. un 10.10. apmeklēja Melngalvju namu un 5d kino “Look at Riga”. Skolēniem ļoti lielu interesi Melngalvju namā izraisīja ekskursija gida vadībā, īpaši ēkas daļa, kurā ir saglabājušies senie pagrabi un kāpnes, iespēja izkalt monētas, izmantojot senos darba rīkus, iespēja pielaikot viduslaiku bruņas un sudraba izstrādājumu izstāde.

Neaizmirstamas emocijas raisīja 5D kino “Look at Riga” apmeklējums –  kas aicināja izbaudīt vēl nebijušu ceļojumu pa Rīgas skaistākajām un interesantākajām vietām, skatot tās no putna lidojuma. Filma veidota kā nepārtraukts, dinamisks lidojums un tās noskatīšanas līdzinājās  reālam ceļojumam ar klātbūtnes efektu. 5D tehnoloģijas pielietojums filmā, līdzās animācijas un skaņas efektiem, ļāva kino skolēniem ceļot ne tikai virtuāli, bet arī sajust gluži reālas emocijas – 3D stereoskopiskais attēls, kustības imitācija, vēja brāzmas, ūdens šļakatu lāsīšu pieskārieni, vibrācijas un citi klātbūtnes efekti raisīja aktīva ceļotāja sajūtas

---

Rīgas Motormuzejs

24. septembrī programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 12. klašu skolēni apmeklēja Rīgas Motormuzeju. Ekskursija papildināja Latvijas un pasaules vēstures mācību programmā ietverto tēmu: Industrializācija un jaunie atklājumi.

Skolēni tika sadalīti 6 grupās un muzeja apmeklējuma laikā veica pētījumus velosipēdu, motociklu un automašīnu izgudrošanas un ražošanas vēsturē – katra grupa savas tēmas ietvaros. Iegūstot informāciju un vizuālos materiālus muzeja ekspozīcijā un pievienojot papildus materiālus, grupas veidoja prezentācijas un par savu tēmu izglītoja citus klases biedrus.

Skolnieces Lauras Poļuškinas iespaidi par muzeja apmeklējumu:

Kā jau lielākā daļa klases arī es apmeklēju Rīgas Motormuzeju. Sākotnēji domāju, ka vienkārši pastaigāšu, aplūkošu eksponātus, bez jebkādas iedziļinātas intereses, tomēr notika nosacīti pretējais.
Jau iepriekš biju apmeklējusi šo muzeju, bet tas bija pirms, vismaz 7 gadiem, zināju ka muzejs ir atjaunots un viss ir mūsdienīgs, bet nezināju ko sagaidīt no muzeja, kura tematika nav kaut kas mani ļoti piesaistošs. Ieejot telpā, sapratu, ka jebkādus vecos iespaidus, kas bija izveidojušies kopš vecās ekspozīcijas laikiem ir jāliek pie malas, jo pilnībā viss ir mainījies, pat grīdas segums nebija tas pats! Muzejā var daudzpusīgi uzzināt informāciju par visdažādākajiem senajiem spēkratiem, to klāsts ir patiešām milzīgs, sākot no parastiem transportlīdzekļiem, motocikliem, beidzot ar specializētiem auto, elektro riteņiem. Visa informācija tika izklāstīta ļoti interesanti un mūsdienīgi, nekas nebija vienveidīgi pasniegts. Pēc informācijas izklāsta var saprast, ka muzejs nav domāts vien auto-mīļiem, bet gan visām vecuma grupām un cilvēkiem ar dažādām interesēm.
Kopumā biju ļoti patīkami pārsteigta un nudien priecājos, ka apmeklēju šo interesanto, mūsdienīgo muzeju. Uzskatu ka Motormuzejs ir lielisks piemērs tam, kādam ir jābūt muzejam – tādam, lai ieinteresētu jebkāda veida publiku par konkrēto tematiku.

---

Ekskursija uz Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Dzelzceļa muzeju

Rīgas 84. vidusskolas 2.d un 3.d klašu skolēni programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 4. un 9.oktobrī apmeklēja nodarbības Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Dzelzceļa muzejā.
Dzelzceļa muzejā bija iespēja ne tikai nesteidzīgi baudīt stacijas atmosfēru, iejusties stacijas personāla lomās, iepazīt dzelzceļa profesiju noslēpumus, bet arī  brīvdabas ekspozīcijā uz četriem sliežu ceļiem  varēja apskatīt dažāda laika lokomotīves, vagonus, sliežu ceļu apkopes tehniku. Lielu sajūsmu skolēnos radīja arī dzelzceļa modeļa demonstrējums. Ar lielu interesi skolēni klausījās gidu stāstījumā par dzelzceļa attīstības vēsturi.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbnīcas apmeklējumu skolēni raksturo kā interesantu, priecīgu notikumu. Skolēniem bija iespēja pašiem veidot pastkartītes un tās arī nosūtīt kādam draugam vai ģimenes loceklim.
Skolēni ar lielu aizrautību un prieku radīja pastkartītes. Lieliska iespēja savām rokām darināt ko skaistu un iepriecināt citus pastkartīti nosūtot.
Skolēnu pēc ekskursijas bija ļoti priecīgi un gandarīti par redzēto, dzirdēto un paveikto. Lieliska ekskursija ar pievienoto vērtību ikkatram.

3.d un 2.d klašu skolēni un audzinātājas

 

---

Ziedoņa klase ”Izlaušanās istaba”

 “Latvijas skolas somas” ietvaros Rīgas 84. vidusskolas  kupls skaits skolēnu septembrī – oktobrī  apmeklēja fonda “Viegli” I. Ziedoņa klasi –  “Izlaušanās istabu”. Savu dalību šajā aktivitāte pieteica 6ac.; 7cd; 8.d;  9.c; 11.b klašu skolēni un audzinātājas.

Nodarbības ievadā notika iepazīšanās ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, attīstot audiovizuālo uztveri un prasmi strādāt ar tekstu.
Nodarbības centrālais notikums bija  izlaušanās istabas, kas balstītas uz Imanta Ziedoņa “Blēņas un pasakas”. Tās bija istabas ar dažādiem uzdevumiem, tā bija kā spēle, kuras mērķis ir, atrisinot savstarpēji saistītu uzdevumu virknējumu, pēc iespējas ātrāk izkļūt no istabām. Skolēni tika sadalīti trīs grupās. Katra grupa “izdzīvoja” vienu no pasakām. Bērni atradās slēgtā telpā, kur atrisināja piecus dažādus uzdevumus. Tikai pareizi izpildot vienu uzdevumu, varēja iegūt pavedienu nākamajam. Kļūdoties skolēni varēja meklēt palīdzību pie nodarbības vadītājas, sazinoties pa rāciju. Vienā no uzdevumiem bija nepieciešama skolotāja konsultācija. Pēdējais uzdevums ļāva iegūt atslēgu, lai izkļūtu no telpas. No atrastajiem teikuma fragmentiem, visas grupas izveidoja un uzrakstīja uz tāfeles I. Ziedoņa dzīves moto, kas ļāva skolotājam atslēgt kopējās telpas durvis.

Skolēnu atziņas pēc pasākuma:

• Patika “siltā” atmosfēra. Jau ienākot fonda “Viegli” telpās mūs sagaidīja gaiša, atvērta nodarbību vadītāja, gardi cepumi un vieglums visapkārt. Man šajā pasākumā visvairāk patika neformālā gaisotne, kas valdīja, gan pildot uzdevumus istabās, gan viktorīnā minot jautājumus. Nebija sacensības starp klases biedriem, bija sadarbība, jauka kopā būšana ar mērķi veikt kopīgu uzdevumu.
• Lai arī pirms pasākuma klausījāmies pasakas, iepazinām I. Ziedoņa daiļradi un viņa dzīves gājumu – uzzināju daudz ko jaunu un interesantu par šo rakstnieku.
• Man ļoti patika tas, ka istabās bija savādākas lietas un priekšmeti, no cita laika – no laika, kad mūsu vecāki bija mazi.
• Man ļoti patika izlaušanās istabas, labprāt gribētu pamēģināt arī citu istabu uzdevumus.
• Ir jauki, ka domā par netradicionāliem risinājumiem, lai piesaistītu jauniešus, lai iesaistītu kultūrmantojuma saglabāšanā.
• Pārsteidza, cik kreatīvi ir izveidota nodarbība. Laiks, ko pavadījām fonda “Viegli” telpās paskrēja nemanot. Bez tam ieguvām jaunas zināšanas, kā arī iespēju iepazīt vēl vairāk klases biedrus, sadarbojoties komandās.

 Paldies par lielisko piedzīvojumu-
 Rīgas 84. vidusskolas skolēni un skolotāji.

---

“Emīls un Berlīnes zēni”

20. septembrī 4.cd un 5.abcd klašu skolēniem programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros bija iespēja noskatīties Latvijas Leļļu teātra izrādi “Emīls un Berlīnes zēni”.

Muzikāla izrāde dzīvā komiksa stilā, kurā skolēniem bija iespēja dzīvot līdzi slavenā zēna Emīla dēkām lielpilsētā. Pēc izrādes skolēni kopā ar aktieriem vairakkārt vienojās kopīgā dziesmā. Apkārt valdīja pozitīva gaisotne, un bērnu čalas par piedzīvoto:

Skolēnu atziņas pēc izrādes:

• Paldies par lielisko iespēju redzēt šo izrādi. Esmu lasījusi grāmatu, redzējusi filmu, bet šis bija vēl viens jautrs piedzīvojums.
• Ļoti interesanti bija vērot izrādi, jo latviešu valodas stundās bijām lasījuši “Emīls un Berlīnes zēni”, iepriecināja tas, ka izrāde bija jautra. Patika, ka zēni un Ponija Cepurīte bija īsta komanda, kas viens otru atbalsta un uzmundrina.
• Mani sajūsmināja aktierspēle, jo sevišķi aktieris, kurš atveidoja Emīlu. Interesanti bija tas, ka viens un tas pats cilvēks spēlēja vairākas lomas.
• Uzmanību piesaistīja neparastas dekorācijas un lielās kartona lelles.
• Ļoti patika, ka izrādē spēlēja “īsti muzikanti” – bija dzīvā mūzika.
• Izrāde bija ļoti laba, smieklīga. No izrādes varēja mācīties, ka jābūt uzmanīgam, jārūpējas par savām personīgajām mantām. Patika, ka Emīls un Berlīnes zēni bija lieliska komanda.
• Ļoti interesants likās ēnu teātris, ko aktieri rādīja aiz auduma aizkara.
• Iesaku noskatīties šo izrādi ikvienam mana vecuma skolēnam. Ļoti pozitīva, interesanta un smieklīga, arī pamācoša.

Paldies par lielisko iespēju redzēt šo lielisko izrādi
Rīgas 84. vidusskolas skolēni un skolotājas

---

---

Kinolektorijs “Iepazīsties – LEĻĻU KINO!”

2.10. Rīgas 84. vidusskolas 3.a un 3.c klases  skolēniem projekta „Latvijas skolas somas“  ietvaros bija lieliska iespēja doties uz Rīgas kinostudiju – uz SIA filmu studiju „Animācijas brigāde”, piedalīties kinolektorijā „Iepazīsties- Leļļu kino”.

Kultūrizglītojošs pasākums skolēniem, kura laikā bērniem ir iespēja uzzināt, kā top leļļu animācijas filmas, satikt to veidotājus, redzēt tēlus -lelles, kas atdzīvojas uz ekrāna un arī noskatīties jaunākās latviešu leļļu animācijas filmas.

Kinolektorija laikā skolēniem tika radīta lieliska iespēja klātienē redzēt un saprast, ko dara leļļu filmas režisors, operators, animators, dekorators, mākslinieks, kāda nozīme ir kamerai, gaismu uzstādījumam un dekorāciju uzbūvei. Uzskatāmi tika demonstrēts animācijas veidošanas process. Skolēniem bija iespēja vērot profesionāļu darba procesa video un izzināt, kā top dažādas skaņas, kā ierunāti filmās dzirdamie dialogi, kāda nozīme montāžai, muzikālajam noformējumam. Katrs varēja iemūžināt fotogrāfijās sevi kopā ar iemīļotajiem filmu varoņiem.

3. klašu skolēnu atziņas pēc pasākuma:

• Man ekskursijā vislabāk patika plastilīna pils. Es jaunu uzzināju to, lai animācijas filmai uztaisītu 1 sekundi fotografē 25 kadrus. Es ieteiktu citiem bērniem šo ekskursiju, tāpēc ka tur ir daudz kas no plastilīna, bet izskatās kā īsts un ir interesanti skatīties.
• Man vislabāk patika skatīties mantiņas. Es uzzināju, ka vajadzīgi 4 cilvēki lai uztaisītu vienu lellīti. Es ieteiktu šo ekskursiju, jo tā ir interesanta, tur pastāsta daudz jauna.
• Man visvairāk patika skaistā leļļu izstāde, jaukās mājiņas un mazās filmiņas. Es uzzināju, cik grūti ir taisīt lelles un uztaisīt filmiņu.
• Man ļoti patika kinostudija, uzzināju daudz ko jaunu. Mums bija iespēja redzēt jaunas filmiņas. Ļoti patika filma “Sārtulis”.
• Man ļoti patika mūsu gidi – vadītāji. Nekad nebiju iedomājies, ka veidot multiplikācijas filmiņas no lellēm ir tik ļoti pacietīgs un ilgs darbs.
• Pēc šī pasākuma apmeklēšanas ar vēl lielāku nepacietību gaidu, kam mēs klasē veidosim no papīra lielu māju. Mēģināsim paši izveidot mazu filmiņu. Tēli varētu būt no plastilīna.
• Paldies par lielisko iespēju ielūkoties multiplikāciju filmu veidošanas procesā.

Rīgas 84. vidusskolas 3.a un 3.c  klašu skolēni un audzinātājas.

---

17.  un 18. septembrī “Latvijas skolas somas” ietvaros Rīgas 84. vidusskolas 4.a un 4.b. klašu skolēni apmeklēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju.

Interaktīva nodarbība notika muzejā un Vecrīgas ielās. Skolēni varēja apskatīt dažādus arheoloģiskus atradumus, klausīties Rīgas vēstures stāstos un leģendās. Pēc muzeja apmeklējuma skolēni varēja izsekot senās upes liktenim, izstaigājot ielas, kuru vietā kādreiz tecējusi Rīdzene.

4. klašu skolēnu atziņas pēc muzejnodarbības:

• Es nekad nebiju bijis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, tāpēc man viss šķita interesants.
• Man ļoti patika, ka daļa nodarbības bija muzejā, bet pēc tam mēs staigājām pa Vecrīgu, lai apskatītu, kur tad “Rīdziņa” agrākos laikos tecējusi.
• Muzeja nodarbībā man patika skatīties senās lietas.
• Lai arī lija lietus – pasākums man ļoti patika. Varēšu vecākiem parādīt un izstāstīt, kur agrākos laikos tecēja upe.
• Patika, ka gids mums iedeva kartes – varējām sekot līdzi un orientēties pēc kartes.
• Man ļoti patika lielā telpa, ka viss bija zelta krāsā.
• Baisi likās tas, ka stāstīja –  divus cilvēkus iemūrēja sienā, bez tam viņi to paši gribēja.
• Man patika, ka atļāva aptaustīt dažus muzeja eksponātus.

---

Latvijas Nacionālās mākslas muzejs

Programmas  “Latvijas skolas somas” ietvaros laika posmā no 15.05. – 23.05. Rīgas 84. vidusskolas   2.b; 2.d; 3.a; 3.b klases skolēniem  bija iespēja  apmeklēt Latvijas Nacionālās mākslas muzeju – iejusties “Mākslas detektīvu” lomā un iepazīt mākslas darbu noslēpumaino pasauli.

---

Dzīvā sudraba muzejs

Projekta “Skolas soma” ietvaros mūsu skolas 7.a klases skolēniem  29. maijā bija iespēja apmeklēt Dzīvā sudraba muzeju. Muzejs savas durvis vēris Vecrīgā, Jēkaba ielā. Par dzīvā sudraba muzeju tas nosaukts tāpēc, ka, lai sudrabs pārvērstos par mākslas darbu, tam nepieciešama cilvēka enerģija. Izglītojamajiem bija iespēja iepazīt juveliera un mākslinieka Oļega Auzera darbus, kas veidoti no sudraba un  tapuši vairāk nekā 30 daiļrades gados, smeļoties iedvesmu no dabas norisēm, kā arī pasaules notikumiem, kas raisījuši dziļas pārdomas par nākotni. Skolēni uzzināja katra mākslas darba  unikālo stāstu un aplūkoja kā meistars to izveidojis smalkā sudraba skulptūrā. Izglītojamie varēja uzzināt šos stāstus, rūpīgi izpētīt mākslas darbus un ielūkotie meistara darbnīcā, uzzinot kā notiek darba process, kādas ir iespējas apgūt juveliera profesiju un kā notiek mācību process.

---

Balets “Gulbju ezers”

2.05. Programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 10.b klases skolēni devās uz Latvijas Nacionālās operu un baletu vērot baletu “ Gulbju ezers”.
Pēc baleta izrādes “Gulbju ezers” apmeklējuma mums radās ļoti patīkams priekšstats par iepriekš neredzētu kultūras sastāvdaļu – baletu. Čaikovska skaistā mūzika, apvienojumā ar Petipā un Ivanova satriecošo horeogrāfiju tiešām atstāja labu iespaidu uz visiem skolēniem. Pat cilvēkiem, kuri nav baleta fani bija viegli izsekot nesasteigtai notikumu gaitai, galveno varoņu neaizmirstamām dejām un glauniem tērpiem, kas piesaistīja skatītāja aci.
Baleta izrāde, kas bija sadalīta trīs cēlienos nemaz nešķita garlaicīga, drīzāk pauzes starp cēlieniem šķita ļoti garas, jo nevarējām sagaidīt izrādes turpinājumu. Izrāde bija viegli saprotama, tajā viegli varēja saskatīt stāsta saturu un galveno domu. Cīņa ar ļaunumu, jaunā prinča pirmā mīla un glaunās pils svinības, kas tika atspoguļotas uz skatuves, nevarēja atstāt jebkuru skatītāju vienaldzīgu – sižets bija interesants un nekad iepriekš neredzēts. Izrāde bija viegli pārredzama no ikvienas vietas zālē. Skaistās dejas un orķestra skanīgās dziesmas tiešām bija spējīgas aizkustināt jebkura sirdi.
Klases biedru atsaucība un uzmanīgā izrādes vērošana bija negaidīta, jo pat cilvēkiem, kam gluži neinteresē balets, izbaudīja un pacietīgi vēroja dejotājus. Kopumā satriecošā izrāde atstāja labu iespaidu uz jebkuru un mēs labprāt vēlreiz dotos uz baleta izrādi, lai novērotu skaistās dejas, sarežģīto horeogrāfiju, glaunos tērpus un iepazītos ar iepriekš nedzirdētu stāstu baletā.

10. b klases skolniece

---

29.04.2019.  programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 7.b klase devās uz Kino “Citadele”, lai noskatītos filmu “Pelni sniegā.”

Filmas sižets saistās ar 1941. gada notikumiem, kur 16 gadīga meitene ar mammu un brāli tiek deportēta uz Sibīriju. Izglītojamie varēja iepazīties ar to gadu  sūrās realitātes notikumiem un izsūtīto cilvēku dzīves ritumu. Filmas sižetā varēja izjust katras sociālās struktūras vēlmes, iedziļināties varoņu iekšējās dilemmās un saprast attiecīgo  rīcību motīvus. Jaunieši pozitīvi novērtēja  filmas sižeta saturu, guva neskaitāmas atziņas un spēja novērtēt dzīvi mūsu gadsimtā.

---

Programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 24.04.  6.b klases skolēniem  un 2.05. 7.c klases skolēniem bija lieliska iespēja apmeklēt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, piedalīties nodarbībā “Kas ir dizains?”

Nodarbības pirmajā daļā skolēniem bija iespēja apskatīt muzeja patstāvīgo ekspozīciju, dizaina kolekcijas, diskutēt ar muzeja pedagogu par dizaina daudzveidību un iespējām darboties šajā jomā.

Otrajā daļā skolēniem bija radošā nodarbība: skolēni darbojās grupās, uzdevums – iedvesmojoties no attēla, izveidot kādu dizaina priekšmetu.

Skolēnu atziņas pēc muzeja apmeklējuma:

• Daudzi skolēni atzina, ka šajā muzejā biju pirmo reizi, patika, ka bija sabalansēts gan gida stāstījums, gan praktiskā darbošanās.
• Ļoti patika praktiskā darbošanās – man šķiet, ka mūsu grupai bija ļoti oriģināls dizaina priekšmeta risinājums.
• Man patika mūsu grupas gids – viņa stāstījums un personīgā ieinteresētība spēja noturēt skolēnu uzmanību.
• Biju pārsteigts – cik daudz un dažādas dizaina lietas ir izveidojuši Latvijas mākslinieki gan sendienās, gan mūsdienās.
• No muzeja apmeklējuma man visvairāk atmiņā paliks – latviešu dizaineres veidotā lampa kā Bārtas tautiskais vainags.
• Man patika strādāt grupās, pēc tam klausīties – kā citi klases biedri prezentē savu ideju.
• Man šī nodarbība ļoti patika – patika, ka bija gan darbošanās, gan iespēja apskatīt muzeja ekspozīciju.

---

Filma “Blakus”

29. aprīlī 12. klašu skolēni programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros devās uz kinoteātri Splendid Palace skatīties filmu “Blakus”.

“Blakus” ir attiecību stāsts, taču to nevar ielikt ne romantiskas komēdijas, ne melodrāmas rāmī. Tas ir mūsdienīgs vēstījums par ceļu uz savu iekšējo brīvību. Tās varoņi, meklējot sevi, apšauba vispārpieņemtās vērtības un galu galā – arī paši sevi. Šo kino veidojuši gados jauni cilvēki, un viņi runā par savu laiku, savu paaudzi un savām sajūtām.

12.klšu skolēnu atziņas pēc filmas:

• Patika filmas nesamākslotība. Sižets bija interesants un patīkami, ka “Blakus”, atšķirībā no citām attiecību filmām nebija salkana. Filma beigās atstāja vietu fantāzijām un pārdomām. Varēja izdomāt filmas nobeigumu.
• Filma diezgan patiesi parādīja patreizējo jauniešu dzīvi, bet tas tika atveidots diezgan nestandarta veidā. Filmai bija straujas, negaidītas beigas – katrs varēja pats savā iztēlē “uzburt” filmas beigas.
• Filmā atainotie notikumi bija mūsdienīgi. Kopumā filma man patika, tās sižets bija viegli uztverams un notikumi norisinājās hronoloģiskā secībā, ņemot vērā 3 gadus ilgas attiecības. Vienīgais mīnuss šajā filmā bija tas, ka man nedaudz likās, ka ir aprautas filmas beigas, īsti nesapratu nobeigumu, domāju, ka filmai beigas būtu savādākas, likās, ka aprautas tieši notikuma vidū. Mans ieteikums: uzfilmēt filmas otro daļu, un tajā parādīt Luīzes un Kaspara turpmākās attiecības un dzīvi.
• Patika, kā tika atspoguļoti varoņu raksturi un sakarības starp tiem, arī dažādās vidēs un savstarpējās attiecībās. Daudziem varoņiem filmas gaitā nācās bieži “izkāpt” ārā no savas  komforta zonas. Neierasti bija arī tas, ka filmai nebija nobeiguma.
• Filma likās daudzsološa, sižets mūsdienīgs un aktuāls, tomēr nepatika “norautās” beigas, jo nesapratu, kas notika ar galvenajiem varoņiem.
• Filma likās ļoti interesanta un salīdzinoši brīvu un māksliniecisku skatu uz dzīvi un attiecībām. Beigas bija atvērtas un nenoteiktas, ļaujot skatītajiem pašiem tās interpretēt pēc sava skatījuma.
• Filma bija pietiekami gara un saistoša, ne mirkli nebija garlaicīgi.
• Filma par jaunu cilvēku attiecībām bija interesanta. Tā atspoguļoja cik sarežģītas un dažādas tās mēdz būt. Aktieri bija lomām atbilstoši. Bija vērts aiziet.
• Interesants jauno mākslinieku ceļa pirmsākums, dažādas problēmas un grūtības ar ko jācīnās un jāpārvar.
• Filma bija ļoti laba un adresēta tieši jauniešiem, jo bija moderna, aktuāla un psiholoģiska. Vairāk patika ne pats sižets, bet attēla kvalitāte un filmas varoņu attiecību atainojuma patiesums.

---

Upīša memoriālā muzeja apmeklējums Rīgā interaktīva nodarbība “Sūnu ciema zēni”

 26.04. Rīgas 84. vidusskolas 6.d klase apmeklēja Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā, piedaloties  interaktīvā spēlē “Sūnu ciema zēni”.

Spēles mērķis bija ar muzejiski atraktīviem priekšmetiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par Andreja Upīša garo stāstu ”Sūnu ciema zēni”.

Strādājot grupās, bērni izmantoja grāmatas tekstus, veica atjautības uzdevumus, minēja mīklas, vārdu spēles un krustvārdu mīklu. Nodarbībā tika izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas bija jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Spēli papildināja unikāli dokumentāli kadri no Andra Slapiņa videofilmas par režisora Ulda Pūcīša 1978. gadā Jaunatnes teātrī iestudēto brīvdabas izrādi „Sūnu ciema zēni” un virtuālais ceļojums no Apaļā ezera līdz Kraukļa akmenim Skrīveros.

6.d klases skolēni un audzinātāja

---

Teātra izrāde “Arī vaļiem ir bail”

Programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 10.04.2019. 11. a klases skolēni apmeklēja Nacionālā teātra izrādi “Arī vaļiem ir bail”.

Manuprāt, režisoram veiksmīgi izdevās sižetā apvienot asprātīgu humoru ar diezgan nomācošām problēmām, kas padara izrādi piemērotu gan pusaudžu, gan pieaugušo auditorijai. Marijas Bērziņas attēlotajai Vitai piemita liela pašironija, ko varbūt katram no mums vajadzētu mazliet vairāk. Šis tēls izrādes laikā daudz lika smieties un parādīja, ka nav jākaunas no tā, ka tava dzīve nav tik laba kā kaimiņam vai klasesbiedram. No Vitas tēla mēs varētu mācīties to, ka par sevi un savām nelaimēm ir jāmāk pasmieties.

Bez Vitas, gribētos izcelt arī pārējos sieviešu tēlus. Sievietes tika attēlotas kā ļoti spēcīgas personības. Pat spēcīgākas par vīriešiem. Ilze strādāja un uzturēja savu vīru alkoholiķi. Ketija bija gatava viena uzaudzināt savu bērnu, kad uzzināja, ka ir stāvoklī. Anna palika blakus vīram, pieņemot viņa vājprātīgās rīcības. Viņa tik pat kā nekliedza un neraudāja. Taču Andžela ar smadzeņu audzēju vēl spēja jokot. Sievietes parādīja to, ka spēj savaldīties labāk par vīriešiem.

Savukārt, no galvenā tēla Pētera un viņa sievas, varam mācīties to, ka visam vienmēr nav jābūt ideāli. Turklāt ir ļoti absurdi veidot savu dzīvi tādu, lai tā izskatās ideāla citu acīs, ja tā nepiepilda tavas vēlmes. Tieši Pētera un viņa sievas attiecības parāda to, cik svarīga ir spēja komunicēt un runāt, pat to, kas tevi nomāc, pat tad, ja tas liekas mazsvarīgi. Visas izrādes laikā viņi ir spiesti komunicēt arvien vairāk, par arvien svarīgākām tēmām, Pētera neizskaidrojamās uzvedības dēļ, un tieši tas šo pāri satuvina vairāk, kā arī atrisina viņu strīdu. Pats Pēteris un viņam apkārt esošie cilvēki, kas cenšas vest viņu pie saprāta, parāda to, cik nepateicīgi mēs reizēm varam būt, paši to neapzinoties.

Ir jānovērtē viss ko esi sasniedzis, ir jābūt pateicīgam, par to, kas tev ir. Nav vajadzības tiekties uz kaut ko augstāku un lielāku, tikai tāpēc, ka kādam citam, kas tāds ir, un šķiet tāpēc, viņa dzīve ir ideāla. Izrāde kopumā, kas iekļāva visdažādākos sabiedrības slāņus, parāda to, ka mums katram ir savi “skeleti” skapī, ar kuriem  ir jācīnās. Katram ir savas problēmas ar ko tikt galā, tāpēc nevar ļaut, lai izskats, žurnāls vai sociālie tīkli mūs apmuļķo. Visā sižetā visviedākā bija Vita. Viņa bija apmerināta ar savu dzīvi un netiecās pēc kaut kā neiedomājami liela. Mums visiem izrāde patika un raisīja  dziļas pārdomas.

Dagnija 11.a klase

---

“Emīls un Berlīnes zēni”

12.aprīlī 5. klašu skolēniem programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros bija iespēja noskatīties leļļu teātra izrādi “Emīls un Berlīnes zēni”.

Kad pēdējo reizi bijām kādā teātra izrādē? 5.b klases skolēni labi atceras –  tā bija izrāde Dailes teātrī “Planēta 85”, kuru skatījāmies  projekta  “Skolas soma” mudināti.  Aprīlī, izdzirdot, ka projekta iespējās ir apmeklēt izrādi leļļu teātrī, apmulsām. Mēs esam krietni lielāki, lai dotos uz leļļu izrādi.

Pēc notikumiem bagātās izrādes, sirsnīgās un jautrās mūzikas, skolēni atzina – man patika, man ļoti patika.  “Aktieri un visi lugā iesaistītie,  tik ļoti labi nospēlēja un interesanti izveidoja lugu,” saka Maija. “Tas ir labākais teātris, ko esmu redzējusi,” atzīst Lidija. Rihards K. pārliecināts: “Smieklīgi un ar mācībām, kā rīkoties.” Bet Daniela K. : “Sapratu, ka vari darbus izdarīt pats, bet, ja nē, lūdz palīdzību un draugi atradīsies.”

5.b klases skolēnus uzklausīja skolotāja Dace V.

Man izrādē ļoti patika aktieru tēlojums. Izrāde bija diezgan jautra un pat ja tu zini, kas notiks tālāk, ir interesanti skatīties. Vēl man patika tas, ka bija trīs lieli cilvēki, kuri spēlēja mūzikas instrumentus. Bez tam – ļoti interesanti bija “lielie kartona tēli”.Noteikti ieteiktu šo izrādi noskatīties citiem, jo tā ieinteresēs gan lielus, gan mazus.

5. a klases skolniece Sofija

---

Fonds “Viegli”  “Izlaušanās istaba”.

Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros 7.abc un 6.b klases apmeklēja I. Ziedoņa bibliotēkas ziemas rezidenci, piedaloties interaktīvā nodarbībā –  “Izlaušanās istaba”, kas balstīta uz Imanta Ziedoņa “Blēņas un pasakas”.

Mūsu skolas 7.a klases skolēni devās uz fonda “Viegli” izveidoto Ziedoņa klasi, lai piedalītos alternatīvajā  mācību stundā. Ziedoņa klase piedāvāja alternatīvu mācību stundu, kurā skolēniem bija iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā veidā – šķetinot apslēptas mīklas īpaši veidotā izlaušanās istabā, kas balstīta uz sadarbību un lasītprasmi.  Pirms Ziedoņa klases apmeklējuma, skolēni klases stundās iepazinās ar Imanta Ziedoņa biogrāfiju un daiļradi.  Daži izlasīja, bet vairums noklausījās I. Ziedoņa krājumu “Blēņas un pasakas”.  Stundas sākumā skolēnu komandām bija jāatbild uz 15 jautājumiem par I. Ziedoņa daiļradi, pēc tam skolēni devās uz Izlaušanās istabu, lai komandās risinātu dažādus uzdevumus, kas saistīti ar pasakām  “Suns, Funs un vējš”, “Pasaka par pogu”, “Kroko un dils. Klases audzinātāja kopā ar nodarbības vadītāju vēroja skolēnu sadarbību monitorā un atbildēja, ja skolēnu grupa lūdza palīdzību vai bija nepieciešama atbilde, kura pēc noteikumiem jājautā spēles vadītājai.

Audzinātāja atzina, ka bija interesanti un patīkami vērot skolēnu spēju sadarboties, domāt un strādāt kopā. Izlaušanās laiks tiek skaitīts pēc tā, kad izlaužas pēdējā komanda un visa klase kopā atmin atslēgas vārdus. Skolēni atminēja šos vārdus un izlauzās 49 minūtēs.  Prieks, ka kopvērtējumā 7.a klases skolēni pārspēja arī daudzu skolu vecāko klašu skolēnus.

Pēc spēles notika saruna par tās gaitu un skolēni novērtēja nodarbību, sakot, ka tā bija izzinoša, jautra, pamācoša. Skolēni teica, ka viņiem patika darboties un sadarboties, izmantot savas zināšanas, risinot dažāda satura un grūtības pakāpes uzdevumus, ka bija jautri un izglītojoši, priecīgi, tika iegūtas jaunas zināšanas un daži klases biedri tika iepazīti no cita skatu punkta. Kopumā skolēni šo mācību stundu novērtēja ļoti atzinīgi!

7. a klases skolēni un audzinātāja Inga

Patika izlaušanās spēle, viss bija ļoti aizraujoši un interesanti. Vēlētos braukt vēl līdzīgās ekskursijās. Lai arī nodarbība ilga 2 stundas, žēl, ka tik ātri beidzās. Bija interesanti izdomāts. Nācās padomāt – kā izlauzties no istabas. Gribējās pamēģināt arī citas istabas. Patika, ka mūs sadalīja komandās, nevis, ka paši sadalījāmies. Telpas interesantas un pārdomātas. Patika, ka bija par dažādām I. Ziedoņa pasakām. Nepatika, ka neuzveicām rekordu.

6. b klases skolēnu atsauksmes pēc nodarbības

---

“Zanzibāras”  – radoša ziepju veidošanas darbnīca

 10.04. programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 4. klašu un 3.d klases skolēniem bija iespēja piedalīties “Zanzibares” vadītajās ziepju veidošanas nodarbībās. Skolēni tika iepazīstināti, no kādiem materiāliem un kādā veidā gatavoja ziepes mūsu senči. Pēc tam skolēnam bija iespēja veidot ziepes pašiem.

Skolēnu atziņas pēc nodarbības:

• Ziepju nodarbības vadītāja bija ļoti gudra un zinoša  – viņa mums stāstīja dažādās interesantas lietas par seniem laikiem, kā arī iemācīja veidot ziepes pašiem.
• Man patika, ka mēs katrs varējām izveidot ziepes, tas bija tik interesanti.
• Es daudz uzzināju par ziepju gatavošanu gan sendienās, gan mūsdienās.
• Ļoti liels pārsteigums bija saņemt sevis veidotas ziepes, jo pirms taisīji – gala rezultāts nebija skaidrs.
• Patika tas, ka, veidojot ziepes, ļāva izvēlēties gan krāsu, gan formiņu, gan smaržu.
• Bija interesanti uzzināt, ka pārgājienā zupas katlu var izmazgāt ar ugunskura pelniem.

---

---

Savādais atgadījums ar suni naktī

9.aprīlī 6.c un 6.d klases skolēni apmeklēja  Nacionālā teātra izrādi “Savādais atgadījums ar suni naktī” – šī bija alternatīva mācību stunda programmas “Latvijas skolas somas”’ ietvaros. Izrāde pusaudžiem un vecākiem. Pusaudžiem par to, kāda ir pasaule, uz kuru var būt arī atšķirīgs skatījums. Vecākiem par to, kā sadzīvot ar neparastu bērnu.

Pirms izrādes klašu audzinātāji pārrunāja klases stundā izrādes saturu, diskutēja par cilvēkiem, kuri ir savādāki. Interesanta diskusija izvērtās par  sabiedrības  attieksmi pret cilvēkiem, kuru rīcība reizēm ir neizprotama.

6. klašu skolēnu atziņas pēc teātra izrādes:

• Paldies par izrādi, tā bija ļoti “dziļa”, pamācoša, emocionāli “smaga”. Es noteikti šo izrādi ieteiktu apmeklēt vienaudžiem. Patika, ka šī izrāde bija mūsdienīga, pārsteidza aktierspēle – iedomājos, cik grūti bija iejusties lomā galvenajam varonim.
• Patika dekorācijas, aktierspēle, stāsta oriģinālais attēlojums. Uzzināju, kā jūtas bērni ar problēmām un kā apkārtējie cilvēki reaģē. Pārsteidza izrādes beigas – fantastika galvenā varoņa profesionalitāte. Mana atziņa – sapratu, ka cilvēki ir  ļoti dažādi.
• Uzzināju, ka cilvēkiem ar autismu var piemist neaptveramas matemātiskās spējas. Mani pārsteidza  – cik artikulēti un ātri galvenās lomas aktieris spēja izrunāt formulas un skaitļu virtenes. Atziņa – ļoti svarīgi, lai vecāki un bērni viens otram uzticētos, stāstītu arī par “lietām”, kas varētu sarūgtināt – kaut vai sūra, bet patiesība ir pāri visam.
• Ieteiktu aiziet uz šo teātra izrādi – tā paver citu skatījumu uz “lietām” par kurām ikdienā nedomājam.
• Patika izrādes inventārs, specefekti, aktieru tēlojums, gaismas. Uzzināju vairāk par cilvēkiem, kuri slimo ar autismu. Pārsteidza, ka cilvēkiem var piemist tādas matemātiskās spējas.
•  Man ļoti patika veids, kā šī izrāde tika attēlota, ļoti pamācoša un baudāma. Pārsteidza, cik sarežģīti ir dzīvot cilvēkam ar autismu, cik sarežģīti ir viņam saprast savu iekšējo pasauli.
• Lika aizdomāties par to, ka pusaudži ir nežēlīgi un bieži vien neiejūtīgi pret tiem, kuri ir savādāki.
• Izrāde ļoti patika, galvenā aktiera spēle. Pārsteidza  – kāpēc izrādē  reizēm aktieri lietoja tik rupjus vārdus. Nedomāju, ka pusaudžu izrādē šo vajadzētu akcentēt. Noteikti šo izrādi ieteiktu vienaudžiem.
•  Patika, ka nopietns stāsts tika parādīts pusaudžiem saprotamā, mūsdienīgā veidā.

---

“Ceļojums uz ziemeļiem”

4.04. Rīgas 84. vidusskolas 11.b klase  programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Ceļojums uz ziemeļiem”. Lai izlauztos no ikdienas vienmuļības, mietpilsonības, sīkumainības, ir jādodas ceļā. Šoreiz kopā ar diviem Kārļiem – Skalbi un Vērdiņu – uz Ziemeļiem. Tas bija tīrs aktieru muzicēšanas  “teātris”.  Izrādē skan Jēkaba Nīmaņa un Kārļa Vērdiņa “Viļņu deja” Valsts akadēmiskā kora Latvija izpildījumā, diriģents Māris Sirmais.

11.b klases skolēnu atziņas pēc izrādes:

• Izrāde ļoti aktuāla mūsdienu jauniešiem, jo tā skar mūsu vecumā interesējošās tēmas, bez tam visam pamatā ir morāle. Atkarību izraisošas vielas ir kā enkurs, kas visu dzīvē velk uz leju. Izrādē doma, manuprāt, ir parādīta ļoti simboliski. Tā bija mana pirmā inovatīvā izrāde un, izejot no teātra prātā palika neliels misēklis, bet vēlāk padomājot, pārrunājot stundā- guvu vairākas  jaunas atziņas.
• Ar ko asociējas izrāde – mīlestība un apreibinošas vielas. Man likās interesanti, ka šajā izrādē tika nojaukta barjera starp skatītājiem un aktieriem. Man izrāde likās nedaudz par īsu, gribējās redzēt vēl. Mūzika šķita nedaudz par skaļu.
• Izrādē skarta aktuāla problēma par atkarībām. Manuprāt domu uztvert bija samērā grūti. Gaismas efekti bija ļoti efektīvi, mērķēti uz jauniešu auditoriju. Man patika mūzika un kā ar gaismām un projekcijām mūs ieveda dzejas pasaulē, tur arī atradu īsto būtību.
• Ļoti patika kā aktieri spēlēja, varbūt izņemot sievieti, jo likās, ka viņa nedaudz pārspīlē, lai arī varbūt nē – tāds bija viņas tēls. Patika arī tas, ka teātris bija savdabīgs.
• Teātra izrādē bija spilgti atainota absolūtā brīvības ilūzija, kā to uztver jaunietis. Skalbes teksti nedaudz attālināja no domas uztveršanas. Tā man bija jauna pieredze.
• Cik sapratu, runa bija par skandināvu valstīm, kur iespējams narkotisko vielu lietošana ir aktuālāk problēma. Izrādē spilgti bija parādīts, ka narkotisko vielu ietekme jauniešiem izklaides pēc, var novest pie ļoti  sliktām sekām. Svarīgi likās arī tas, ka laimi nevajag meklēt ārzemēs. Izrādi īsti neuztvēru, kā arī mani nesaista izrādes, kur galvenā domā ir ietverta narkotisko vielu lietošana. Manuprāt šī izrāde vieglāk uztverama  būtu pieaugušajiem. Paslavēt varu puišu aktiermākslu. Arī specefekti bija iespaidīgi.
• Ļoti patika projekcijas uz ekrāniem. Patika Skalbes tekstu iekļaušana. Arī putuplasta baloni šķita interesanti. Atmosfēra bija savādāka kā ierasts teātra izrādēs. Galvenā doma manuprāt bija, ka cilvēki mēģināja izlausties no iekšējā domu cietuma, no dzīves stereotipiem, ko paspilgtina Ziemeļmeitas tēls. Izrādes un grāmatas galvenā atziņa “Svarīgs nav galamērķis, bet gan ceļš līdz tam”.
• Patika “tēta” dejošana. Ļoti prasmīgi tika iesaistīts tango. Izrāde veidota, lai piesaistītu jauniešu uzmanību. Neizpratni radīja – vai dažās vietās mūzika bija neharmoniska, vai tas bija speciāli?
• Izrāde ir par to, kā jauniešiem šķiet, ka “oka pasaule” ir priekš viņiem, ka apkārtējie jau viņus nesaprot. Kā jaunieši grib būt paši un meklē kaut ko sev īpašu, taču galu galā norimstas, samierinās un kļūst par pelēko masu kā pārējiem. Izrāde ir noteikti aktuāla jauniešiem, tomēr doma parādīta ļoti sarežģīti. Paslavēt var aktiermeistarību, simboliski apslēpto domu, iesaistīto latviešu  literatūras darbu, spēju uzdrīkstēties un pārkāpt robežas, nebūt konservatīviem.

---

Namdaru darbnīca

22. martā programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros 3.a un 3.b klašu skolēniem bija iespēja piedalīties “Namdaru darbnīcas” izzinoši- radoša nodarbībā  “Koka daudzveidīgā dzīve”, kas ļāva labāk iepazīt  un praktiski darboties ar koku – vienu no vērtīgākajiem Latvijas dabas resursiem.

Nodarbība tika iedalīta piecās savstarpēji papildinošās aktivitātēs. Izziņa – interaktīva saruna ar raksturīgu koksnes paraugu smaržošanu un taustīšanu, neparastu un dizainiski interesantu koka amatniecības izstrādājumu apskati. Sarunas ietvaros skolēni tiek mudināti izteikt viedokli, dalīties ar pieredzi, piedāvāt savus risinājumus. Prakse – praktiska darbošanās kopā ar 2 pieredzējušiem koka amatniekiem. Rokas instrumentu izmēģināšana, materiāla iepazīšana, sava piemiņas dekora “skaistās skaidas” un kopīgās puķu kastes izgatavošana. Relaksācija –  aktīva atpūta darbojoties ar senajiem un mūsdienu koka spēļu rīkiem. Zināšanu nostiprināšana – skolotāju rīcībā nonāca īpaši izstrādātas darba lapas ar turpmāku izziņu veicinošiem un pārskata uzdevumiem.

Pēc interaktīvās nodarbības – dabaszinību stundā  skolēni ar lielu interesi un aizrautību pildīja “Namdarbu darbnīcas” sagatavotās darba lapas.

3.klašu skolēnu atziņas pēc izzinoši – radošās nodarbības “Koka daudzveidīgā dzīve”:

Man patika, ka mums rādīja, kā senos laikos izskatījās bļodas, kā izskatījās apavi – vīzes. Interesanti bija apskatīt un pataustīt no koka izgatavotas olas.

Man patika darbnīca, kur mēs zāģējām, veidojām “īpašo skaidu”, patika rotaļāties ar senlaicīgām koka rotaļlietām, ar kurām agrākos laikos rotaļās bērni. Ļoti daudz uzzināju par koku daudzveidību, to pielietojumu pēc koka īpašībām.

Man patika visvairāk klausīties, ko darba ar koku. Es uzzināju, ka tad, kad piedzimst dēls – tad vajag iestādīt ozolu, bet kad meitiņa – tad apsi. Visi kopā mēs izgrebām abru, tā palika skolai, tur plānojam skaisti sastādīt puķes.

Man ļoti patika minēt no kāda koka ir veidotas olas – man tika no kadiķa veidota ola – to bija viegli atpazīt pēc smaržas.

Man patika griezt un taisīt skaidas. Arī zāģēt bija lieliski, bet visvairāk man patika, kad stāstīja par kokiem – īpaši par to vēsturi, Es uzzināju, ka terpentīnu taisa no kokiem. Vēl es uzzināju, ka vīzes, kuras taisītas no koka – jāvelk iekšā zeķes vai kājauti. Man viss ļoti patika. Pēc labi padarīta darbiņa un iegūtām jaunām zināšanām – mēs varējām parotaļāties ar koka rotaļlietā – staigāt uz koka kājām, sist ar koka āmurīti, ripināt ripas, makšķerēt koka zivis, slēpot ar koka slēpēm, kur reizē to dara 3 cilvēki.

Man patika minēt mīklas par kokiem, iegūt jaunas zināšanas, izmēģināt darboties dažādiem instrumentiem, veidot “īpašo skaidu”.

Es iemācījos, ka ne no visiem kokiem var taisīt dēļus, ne visi koki ir stipri un izturīgi. Esmu priecīgs, ka varēju piedalīties tik dažādās nodarbībās par kokiem – darboties un vēl rotaļāties.

Paldies “Namdarbu darbnīcas” jaukajai komandai – gan skolotāji, gan skolēni šo dienu pavadīja rosīgā un radošā gaisotnē.

---

Rīgas Jūgendstila muzejs

19.03. “Latvijas skolas somas ietvaros” Rīgas 84. vidusskolas skolēni apmeklēja Rīgas Jūgendstila muzeju. Muzeja apmeklējums bija alternatīva vēstures stunda, kurā skolēni varēja sajust Jūgendstila laika elpu.

8. c klases skolēni pēc muzeja apmeklējuma vēstures stundā pildīja darba lapas, kā arī atbildēja uz jautājumiem: 1. Kas patika?; 2.Kas pārsteidza?; 3.Fakts, ko uzzināji?; 4. Jautājum, ko vēlies vēl pavaicāt?; 5. Paslavē un piedāvā!

Skolēnu atziņas pēc muzeja apmeklējuma:

• Man patika, ka muzeja gide bija saģērbusies tā laika drēbēs, bez tam gide bija ļoti zinoša un prasmīgi vadīja ekskursiju. Mani pārsteidza, cik labi bija saglabājušās tā laika mēbeles un dažādas ierīces.
• Man likās ļoti mīļi, ka muzejā mūs sagaidīja virtuves telpā ar cepumiem, tas radīja īpašu atmosfēru un auru. Gides stāstījums mani aizrāva, arvien vairāk vēlos uzzināt par Jūgendstila laikiem, par kalpu dzīvi, noteikti vēlētos pārlasīt, kas bija tajos stikla skapjos. Noteikti atgriezīšos šajā muzejā.
• Man ļoti patika un manu uzmanību piesaistīja sienas rotājumi – katrā istabā tie bija savādāki. Kas visvairāk pārsteidza, ka dažviet varēja redzēt pat oriģinālus sienu rotājumus. Ļoti patika ēdamistabas loga rūts rotājumi.
• Man patika uzzināt kaut ko jaunu, kā piemēram – tajā laikā bagātiem cilvēkiem bija pieejama elektrība, bet elektrība bija uz neilgu laiku  – 3h.m Salīdzinot ar mūsdienu dzīvokļiem, tam dzīvoklim bija 3reizes vairāk vietas un 2 reizes augstāki griesti. Uzzināju arī daudz ko par kalpu dzīvi.
• Man ļoti patika kādā veidā gide pasniedz aprakstu par muzeju. Stāsts bija ļoti interesants un aizraujošs. Man šķita interesanti tas, ka pēc renovācijas muzejā katrā telpā tika atstāts kaut neliels oriģināls “stūrītis”. Muzejs vienlaikus ir ļoti modernizēts un mūsdienīgs – interaktīvs.
• Sākšu ar to- paldies, ka šāds muzejs Latvijā vispār ir. Uzslavēju par šāda dzīvokļa tik labu saglabāšanu un rekonstrukciju. Patika gida labā attieksme, mājas kārtīga aprakstīšana un izrādīšana. Patika, ka muzejs izmanto arī mūsdienīgās tehnoloģijas. Liels paldies par tik jauko iespēju pieredzēt, izzināt, sajust!

---

Latvijas Simtgades filma “Homo Novus”

5. martā un 20. martā 8. – 10. klašu skolēni devās uz kinoteātri Splendid Palace skatīties filmu “Homo Novus”. Filmas skatīšanās bija alternatīva mācību stunda Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes jomā iniciatīvas “Latvijas skolas somas” ietvaros. Filma sniedz jauniešiem plašu ieskatu Rīgas sabiedriskajā dzīvē 20. gadsimta pirmajā pusē, palīdz iejusties laikā, kad dzīvojis Anšlavs Eglītis, kurš pats bija ne tikai rakstnieks, bet arī gleznotājs. Filma aicina cīnīties par saviem sapņiem, savu vietu dzīvē un nekad nepadoties.

5.– 10. klašu skolēnu pārdomas:

Šajā filmā bija laba humora deva. Vairumam no klases šī filma patika, tā sasaucās ar Anšlava Eglīša romānu. Pārsteigums un liels prieks bija filmā redzēt mūsu skolas absolventi Kristīni Krūzi Hermani – galvenajā lomā kā Ciamalde. Filmas sižets varēja būt neparedzamāks.

8.a klases skolēnu pārdomas:

Man filma patika, likās interesanta un brīžiem pat ļoti smieklīga. Filmā varēja redzēt kā izskatījās Rīga agrāk. Mani piesaistīja arī greznais apģērbs, kādu ballēs mēdza vilkt 20.gs pirmajā pusē.

Man ļoti patika filma. Man sirdij tuva ir māksla. Ļoti fascinējoši likās gleznas redzēt filmā un zināt, ka tās ir mūsu Latvijas  Nacionālajā mākslas muzejā. Es noteikti ieteiktu pirms vai pēc filmas noskatīšanās apmeklēt šo muzeju, lai klātienē apskatītu gleznas, kuras filmētas filmā “Homo Novus”

Filmas sižets ir apliecinājums tam, ka  nabadzīgākais cilvēks var izrādīties ļoti bagāts. Un te es domāju ne tikai materiāli, bet arī garīgi.

Man filma ļoti patika, manuprāt, šī ir viena no veiksmīgākajām latviešu filmām, kas uzņemta pēdējos gados. Ar interesi vēroju, kā 20. gs dzīves mutuli 20. gs. pirmajā pusē.

8.b klases skolēnu pārdomas:

Filma ļoti iedvesmoja.  Bijām gaidījuši, ka filma būs ļoti vēsturiska – bet viss bija līdzsvarā – humors, māksla, kultūra. Sapratām, ka nav vajadzīgi turīgi vecāki, lai gūtu panākumus – ir jātic saviem sapņiem. Vajag strādāt un pielikt daudz pūļu, tiekties būt labākajam savā jomā. Ieguvām mācību, ka nevar tikai palīdzēt citiem, jo tad kādā brīdi var zust jēga savai dzīvei.

8.c klases skolēnu pārdomas:

Zināju, ka filma veidota pēc grāmatas motīviem – iepriekšējā vakarā to pārrunāju ar vecākiem. Bija ļoti vērtīgi iepazīt tā laika dzīvi, redzēt, kādas bija skolas, apģērbs. Režisors ļoti veiksmīgi sapludinājis humora devu ar traģikomiskumu. Filmai ir ļoti dziļa morāle – cīnies, nepadodies, tici saviem sapņiem.

Es skatījos un izbaudīju šo filmu. Patika. Noteikti ieteikšu vecākiem. Filmas moto – tici, dari – viss izdosies.

Filma bija komēdijas stilā, tomēr pārdomas raisīja varonis, kurš palīdzēja citiem, bet aizmirsa, ka ir pats atbildīgs arī par savu laimi. Paldies “Latvijas skolas somai” par lielisko iespēju redzēt tik greznu, izglītojošu  un reizē izklaidējošu filmu.

---

Multimediāls koncerts “Mana tautasdziesma”

20.februārī 7.d klases skolēni apmeklēja ne tikai K. Barona muzeju, bet pēc tam bija iespēja piedalīties multimediālā koncertā “Mana tautasdziesma”. Koncerta  ir muzikāls stāsts par latviešu tautasdziesmām, kas ir tik skaistas, ka var cienīgi ieņemt vietu blakus mūsdienu populārākajiem hītiem. Mērķis ir parādīt, ka tautasdziesmas nav kaut kas vecmodīgs, bet mūsdienīgās aranžijās tās skan moderni un jauniešus piesaistoši. Izrādē piedalījās: Aija Andrejeva, Ralfs Eilands, Ansis Jansons, DJ Monsta/ DJ Kri, Arnis Mednis, Juris Strenga.

Koncerts notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē. Tā bija neliela, omulīga zāle, kurā katra skaņa plūst jauki un maigi. Kopā dziedāšana vienoja visus skatītājus … (Laura 7.d).

Koncerts bija interesants, bija interesanti vērot, kā dažādos veidos var stāstīt, dziedāt tautasdziesmas. Vairums klausītāju dziedāja līdzi, arī es dažām dziesmām zināju vārdus un dziedāju līdzi, kas ir pierādījums, ka tautasdziesmas zina, saglabā un dzied arī mūsdienās, kas manuprāt ir ļoti labi… (Artūrs 7.d)

Koncerts man ļoti patika. Redzēju klausītājus, kuri dziedāja līdzi  un zināja vārdus ļoti daudzām dziesmām – tas mani patiesi priecēja. Koncerta nobeigumā jau dziedāja lielākā daļa zālē sēdošo…. (Laura 7.d).

---

Nodarbība  – “Parole:BBB”

Rīgas 84. vidusskolas 3.c klases skolēniem “Latvijas skolas somas” ietvaros bija lieliska iespēja piedalīties interaktīvā nodarbībā – Parole:BBB.  Tas bija patiesi aizraujošs baleta burziņš bērniem. Nodarbība notika Latvijas Nacionālās Operas un Baleta treniņu zālē. Ne meitenes, ne zēni dīkā nesēdēja- jauno baleta mākslinieku vadībā skolēniem bija iespēja iepazīt un izmēģināt baletam raksturīgās roku un kāju pozīcijas, soļus un kustības, visi kopā iestudēja nelielu deju epizodi. Ļoti aizraujoši bija pielaikot dažādus kostīmus un iemēģināt rekvizītus no baleta izrādēm.

3. c klases skolēnu atziņas pēc nodarbības:

• Man ļoti patika tas, ka pēc nodarbības varēja pārģērbties.
• Es pirmo reizi biju šajā ēkā – tā ir tik skaista.
• Man patika uzzināt par mūs latviešu baletdejotāju ikdienu. Gribējās, lai nodarbība turpinātos un būtu garāka.
• Mūsu trenerītes bija profesionālas un smaidīgas, spēja ieinteresēt ikvienu. Iesildīšanās bija ļoti jautra.
• Lai arī balets nav tas, kas mani uzrunā, bet nodarbība bija ļoti interesanta, ieguvu daudz ko jaunu, patika pārģērbties. Iesaku visiem.
• Man patika izpildīt vingrinājumus, tie nebūt nebija viegli. Pēc nodarbības jutos patīkami piekususi.
• Ļoti patika pielaikot dažādus tērpus. Patika, ka varēja apskatīt un aptaustīt dažādus izrāžu rekvizītus.
• Man ļoti patika stiepšanās vingrinājumi. Jautri bija lēkāt. Es domāju, ka balets ir ļoti interesants deju veids. Domāju, ka es varētu būt baletdejotāja.
• Man viss patika, viss likās viegli, jo kādreiz 3 gadus gāju baletā. Sapratu, ka to vēlos turpināt.

---

Krišjāņa  Barona muzeja apmeklējums

20. februārī 7.d klase “Latvijas skolas somas” ietvaros apmeklēja Krišjāņa Barona muzeju. Skolēniem bija iespēja aplūkot ne tikai muzeja eksponātus, bet arī piedalīties muzej pedagoģijas nodarbībā “Kā uzvārdi cēlušies jeb kā Barons pie uzvārda ticis?”.

“Latvijas skolas somas” ietvaros mēs ar klasi apmeklējām K. Barona muzeju. Ejot uz K. Barona muzeju es sajutu sevī nelielu uztraukumu, jo nekad nebiju domājusi, ka nonākšu šī slavenā cilvēka dzīvesvietā. Mans uztraukums nepārgāja pat tad, kad aicināja, mūs visus iekšā. Tad nu es ieraudzīju un sajutu – veclaicīgo mēbeļu smaržu, senlaicīgas nokrāsas skapjus, šūplādes un krēsla atzveltnes. Tas viss bija tik īsts, bet tomēr trausls. Es sajutos it kā būtu iekāpusi pagātnē un sēdētu pie smalki nopulētajām mēbelēm, dzerot kafiju ar pašu K. Baronu. Mūsu ekskursiju pa Barona dzīvokli veda ļoti interesanta, atsaucīga un pieredzējusi kundze. Viņa prata mūs visus pārsteigt ar atmiņām par K. Baronu un viņa ģimeni. (Laura 7.d)

Muzeja pirmajā telpā mums bija lekcija par uzvārdiem, par to kā senāk cilvēki tos ieguva. Tas bija ļoti interesanti, jo ne tikai skatījāmies prezentāciju, bet arī pētījām savus uzvārdus. Man arī patika šīs telpas noformējums, tā bija gaiša un patīkama. Pēc tam mums bija iespēja skatīties nelielu filmiņu – tā patiesi bija noderīga, uzzinājām daudz ko jaunu. Tad mēs devāmies uz K. Barona istabu – es sajutos īpaši, šajā istabā bija jūtama īsta  pagātnes dvaša. (Rūdolfs 7.d)

Bija interesanti uzzināt uzvārdu nozīmi un skaidrojumu. Līdz šim pat nebiju prātojusi – kā tad īsti cēlies mans uzvārds. Protams, man aizraujoši likās arī fakts, ka  gide dzīvē ir satikusi K. Barona mazmeitu. (Laura 7.d)

….es noteikti nekad neaizmirsīšu stāstījumu par burvīgajām lietām, ko gide īsā laika posmā prata mums iemācīt. (Laura 7.d).

[ngg src=”galleries” ids=”58″ display=”basic_thumbnail” show_slideshow_link=”0″]

---

“Meteņi”

8. un 15.02. Rīgas 84. vidusskolā “Latvijas skolas somas” ietvaros viesojās Rīgas Latviešu Biedrības folkloras komisijas “Sprīdīša skola”.
Skolēniem bija lieliska iespēja iepazīties ar “Meteņu” tradīcijām. Bērni piedalījās dažādās aktivitātēs.
Izzinošajā nodarbībā skolēni iepazinās ar Meteņu svinēšanas tradīcijām. Skolēniem tika demonstrēti dažādi uzskates materiāli  – lini, dažādi materiāli no kā agrākos laikos veidoja maskas.
Veidošanas darbnīcā  tika darinātas maskas. Katra klase darināja kāda dzīvnieka masku – lāci, cūku, kazu vai vilku. Pēc nodarbības bērni lepni varēja maskoties.
Rotaļu nodarbībā skolēni dziedāja, dejoja, rotaļājās, spēlēja dažādas spēles.
Dejas nodarbībā bērni ar lielu prieku un aizrautību varēja apgūt dažādus dančus.
Pasākuma beigās visas klases pulcējās kopā un vienojās kopīgos dančos. Katra klase varēja dižoties ar pašu veidotajām maskām, kā arī deju nodarbībā apgūtiem dančiem. Liels paldies Rīgas Latviešu Biedrības folkloras komisijas “Sprīdīša skolai” par jauko pasākumu.

1. un 2. klašu skolēnu atziņas:

• Man ļoti patika, jo es izvilku zelta pogu. Vēlos, lai Meteņu svinēšana būtu visu laiku.
• Man patika rotaļas un deju sacensības.
• Man patika dejot, veidot maskas, spēlēt spēles.
• Bija ļoti forši. Ļoti patika dejot un veidot maskas.
• Man patika, jo bija interesanti un jauki.
• Interesanti bija uzzināt kā senos laikos balināja linus.
• Man visvairāk patika gatavot maskas – nedomāju, ka tas ir tik aizraujoši un jautri.
• Man patika, ka bija jālec pāri maisam.
• Es nezināju – ja uzkaisa pelnus – tad būs veiksmīgs gads.
• Ļoti patika dejot kopā ari visām pārējām klasēm, interesanti bija redzēt, kādas maskas ir izveidojušas citas klases.
• Es par Meteņu svinēšanu neko daudz nezināju, tagad zinu ļoti daudz – tie ir ļoti jautri svētki.

[ngg src=”galleries” ids=”57″ display=”basic_thumbnail” show_slideshow_link=”0″]

---

Laika posmā no 7.02. – 14.02. 4.abcd un 6.a klašu skolēniem “Latvijas skolas somas” ietvaros bija lieliska iespēja noskatīties  filmu “Vecā dārza noslēpums”. Filma veidota kā piedzīvojumu stāsts visai ģimenei. Šī filma bija ļoti interesanta un aizraujoša, jo visu laiku bija neziņa – kas notiks tālāk. Patika tas, ka filmā bija dažāda vecuma aktieri. Pārsteidza,  ka bērni tik ļoti sadraudzējās ar veco onkuli Armandu, bez tam priecēja, ka kopā pieveica ļauno Kārli.

Filma ir jautra un arī pamācoša. Spilgtākās bērnu atziņas – draudzība ir ļoti svarīga, nekad neatsakies no sava mērķa un cīnies līdz galam, ja komanda vienojas par vienu mērķi – tas noteikti izdosies.

Skolēnu pārdomu apkopojums.

---

“Mana Magadana”

Izrādes mērķis ir pievērst jaunatnes un sabiedrības uzmanību Latvijas valsts veidošanās un attīstības procesam, uzrunājot auditoriju personiski, rosinot domāt par vēstures notikumiem, cēloņu likumsakarībām caur viena cilvēka dzīves stāstu un radīt interesi par savas dzimtas vēsturi.

Izrādes autors Ēriks Vilsons stāsta par savu dzimtu, par savas ģimenes saknēm, tādējādi aicinot ikvienu skatītāju izzināt savu senču ceļus Latvijā un pasaulē. Aktieris runā par savu dzimšanas vietu – Kolimas pilsētu Magadanu: „Meklējot savas saknes, cilvēki bieži atgriežas sākumpunktā – savā piedzimšanas vietā, lai atbildētu uz būtiskiem jautājumiem – kāpēc es esmu piedzimis šeit un tagad? Kāds ir manas dzīves uzdevums? Ko man nozīmē dzimtene?”

Dramaturģiskais materiāls ietver režisora bērnības atmiņas, mammas Zentas Vilsones vēstules un trimdā sarakstītos dzejoļus, kā arī dienasgrāmatas fragmentus par 2013. gada braucienu uz Magadanu kopā ar Dzintru Geku un „Sibīrijas bērniem”.

Skolēnu pārdomas.

Šī izrāde bija aizkustinoša un bija pat interesantāka nekā vēstures stunda. Mēs uzzinājām kā cilvēki dzīvoja izsūtījumā. Uzzinājām, ka vispār ir tāda, līdz šim nedzirdēta, pilsēta – Magadana. Šī izrāde arī spēja mūs aizkustināt līdz sirds dziļumiem, kā arī lika aizdomāties par to, ka mums jāpavada vairāk laika ar saviem tuvajiem.
Patika, ka izrāde nebija ierastā stilā – tā bija monoizrāde – viens aktieris spēja noturēt skatītāju uzmanību visas izrādes laikā. Izrāde balstīta uz patiesiem notikumiem un tas neapzināti mudina vairāk sekot līdzi izrādes gaitai. Ieguvām vairākas patiesas dzīves atziņas, kā viena no spilgtākajām: “Tu vari savākt zeķi pilnu zeltu, bet, ko tas dos..?”

Par izrādi atsauksmes bija pozitīvas. Visvairāk skolēniem patika – aktiera personība- viņa atvērtība. Skolēnus piesaistīja arī tas, ka izrāde bija balstīta uz patiesiem notikumiem. Izrādes vienkāršums radīja neformālu gaisotni, skolēni guva ļoti daudz atziņas. Aktiera profesionalitāte un radošums neierastā situācijā skolēnos radīja patiesu cieņu un apbrīnu.

---

12.12. Rīgas 84. vidusskolas “Muzeja pulciņa” 3. – 8.klašu skolēni apmeklēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju.
Interaktīva nodarbība notika muzejā un Vecrīgas ielās. Skolēni varēja apskatīt dažādus arheoloģiskus atradumus, klausīties Rīgas vēstures stāstos un leģendās. Pēc muzeja apmeklējuma skolēni varēja izsekot senās upes liktenim, izstaigājot ielas, kuru vietā kādreiz tecējusi Rīdzene.

---

22.11.; 29.11.; 30.11.; 6.12.  Rīgas 84. vidusskolas 3. – 4.klašu skolēni “Latvijas skolas somas” ietvaros   apmeklēja  interaktīvas nodarbības  Latvijas Dabas muzejā. Nodarbību tēmas bija dažādas – ”Sēņu daudzveidība”; “Latvijas zvēru pēdas un grauzumi”, “Latvijas zvēri. Iepazīšanās”, “Daudzveidīgā pasaules daba”, “Daudzveidīgā pasaules daba”, “Te skudru pūznī”, “Fosilijas Latvijā”, “Dinozauru parks”.
Skolēniem bija iespēja uzzināt daudz ko jaunu, nostiprināt jau zināmo, kā arī veikt dažādus interaktīvus uzdevumus un sadarboties grupās.
Apstiprinājums skolēnu lielajai ieinteresētībai nodarbību beigās  bija neskaitāmie jautājumi un sajūsma bērnu sejās.

---

21.11. un 7.12. Rīgas 84.vidusskolas 4. klašu skolēni “Latvijas skolas somas” ietvaros  apmeklēja “Latvijas dzelzceļas vēstures muzeju”.
Dzelzceļa muzejā bija iespēja ne tikai nesteidzīgi baudīt stacijas atmosfēru, iejusties stacijas personāla lomās, iepazīt dzelzceļa profesiju noslēpumus, bet arī  brīvdabas ekspozīcijā uz četriem sliežu ceļiem  varēja apskatīt dažāda laika lokomotīves, vagonus, sliežu ceļu apkopes tehniku.
Lielu sajūsmu skolēnos radīja arī dzelzceļa modeļa demonstrējums.
Ar lielu interesi skolēni klausījās gidu stāstījumā par dzelzceļa attīstības vēsturi.

4. klašu skolēnu atziņas pēc ekskursijas:
Visvairāk man patika, ka  dzelzceļa muzejā varējām paskatīties maketu, kā brauc dažādi vilcieniņi.
Man ļoti patika staigāt pa dažādiem vagoniem – bailīgi bija atrasties vagonā, kur pārvadāja ieslodzītos.
Man patika gids, viņš ļoti interesanti stāstīja, laiks paskrēja ļoti ātri.
Man patika, ka daļa ekskursijas bija muzejā, daļa ārā.
Es ļoti daudz uzzināju, man ļoti patika.
Neskatoties, ka laikapstākļi mūs nelutināja – tas bija jautrs piedzīvojums, es daudz uzzināju par vilcienu vēsturi.

---

Latvijas Nacionālās Mākslas muzejs “Mākslas detektīvi”

4.12. “Latvijas skolas somas” ietvaros Rīgas 84. vidusskolas “Netradicionālo rokdarbu pulciņa” interesentiem bija iespēja  apmeklēt Latvijas Nacionālās mākslas muzeju – iejusties “Mākslas detektīvu” lomā un iepazīt mākslas darbu noslēpumaino pasauli. Izmantojot muzeja 3. stāva Detektīvkarti, uzdevums bija piedalīties 8 aizraujošās detektīvoperācijas, atrisināt detektīvuzdevumus un satikt muzeja slavenības. Skolnieces aizraujošā veidā, patstāvīgi  – darbojoties pāros – iepazinās Latvijas Nacionālās mākslas muzeja kolekcijas darbus, to tapšanas aizkulises un noslēpumus, mākslinieciskos paņēmienus, stilus un mākslas procesu.
Pēc detektīvuzdevumu atrisināšanas, skolniecēm bija iespēja apskatīt ar pastāvīgās ekspozīcijas gleznas.

-Skolēnu atziņas pēc muzeja apmeklējuma:
-Šajā muzejā es biju pirmo reizi – tas bija tik skaists un interesants piedzīvojums.
-Man ļoti patika risināt detektīvuzdevumus.
-Tik daudz gleznas vienuviet redzēju pirmo reizi. Tās bija tik dažādas.
-Man patika meklēt dažādos uzdevumus, priecājos, ka darbiņš bija jāveic pāros.
-Es noteikti “Mākslas detektīvu” spēli ieteikšu saviem draugiem un draudzenēm – tas bija tik interesanti.
-Priecājos, ka mēs varējām aplūkot tik daudz gleznas. Man ļoti patika muzeja iekārtojums.

---

Izrāde “Planēta Nr.85”

Laika posmā no 5.10 – 23.11. 5. – 9.klašu skolēniem programmas “Latvijas skolas somas “ ietvaros bija iespēja apmeklēt Dailes teātra  izrādi “Planēta Nr. 85”.
Izrāde ir piemērota  plašai mērķauditorijai – mazākos piesaistīja spilgtie multiplikāciju varoņi, savukārt vecāko klašu skolēniem bija iespēja aizdomāties par tādām tēmām kā bērnu – vecāku savstarpējās attiecības, par laiku, kādā dzīvoja viņu vecāki. Visu vecumu skolēni bija ļoti atvērti un izrādes humora devu uztvēra dzīvi un atsaucīgi.

Skolēnu atziņas pēc izrādes noskatīšanās:
-Man ļoti patika izrāde, jo sevišķi galvenais varonis.
-Izrāde bija smieklīga un reizēm arī skumīga.
-Man patiess prieks, ka bija iespēja noskatīties tik jautru  izrādi.
-Mājās ar vecākiem pirms izrādes pārrunājām viņu bērnības laiku, tāpēc bija jo īpaši interesanti vērot izrādi.
-Izrāde bija interesanta, ļoti ātri paskrēja laiks, varēja gan smieties, gan aizdomāties par ļoti nopietnām lietām – Latvijas vēsturi, vecāku un  bērnu savstarpējām attiecībām.
-Interesanti bija paskatīties, kā dzīvoja pusaudži (mūsu vecāki) agrāk.
-Man ļoti patika izrāde, saviļņojoša bija tā epizode, kurā atklājās, kāpēc tētis nekļuva par slavenu mūziķi – stāsts par sarkanbaltsarkano karogu.
-Man patika, bet pārdomas raisīja puiša mammas attieksme, ka neatbrauca uz zēna dzimšanas dienu.
-Man izrāde likās nedaudz par bērnišķīgu.
-Patika, ka izrāde bija moderna.
-Patika, ka izrāde bija ļoti dažāda – interesanti bija redzēt populārus aktieru.
-Bija ļoti jautri un interesanti, it īpaši dzeltenais kaķis un pārējie multiplikāciju varoņi.

---

12.11. “Latvijas skolas somas”  ietvaros Rīgas 84. vidusskolas 3. un 4.klašu skolēniem bija lieliska iespēja vērot  teātra izrādi “Kas par traku, tas par traku”.
Izrāde bija jautrs, muzikāli izglītojošs piedzīvojums   –  ceļojums latviešu izcilā dzejnieka Ojāra Vācieša fantāzijas, viņa radīto dzejas tēlu pasaulē, kuri skatītāju priekšā atdzīvojas – dzied, dejo, spēlējas. Tā bija  iespēja būt īpašā gaisotnē, ko rada dzejas tēlu spēlēšanās aktieru Māra Bezmera (ģitāra), Egijas Silāres un mūziķu Kristiānas Abiļevas (čells), Gidona Grīnberga (vijole), Elizabetes Balčus (klavieres, flauta) Artis Gāga (saksofons) izpildījumā.
Izrādē tika spēlēti dzīvie mūzikas instrumenti, skolēni un skolotājas aktīvi līdzdarbojās un pat dejo krakovjaku. Ojāra Vācieša labā humora izjūta kopā ar Elizabetes Balčus oriģinālmūziku, dzīvo instrumentu spēli, kā arī aktieru azartisko darbošanos, radīja pacilājošu atmosfēru un iedarbojās kā laba garastāvokļa vitamīns.

3. – 4.klašu skolēnu atziņas pēc izrādes:
“Patika mūzika, tērpi, dekorācijas”.
“Šī izrāde bija gara un laba. Labākais bija tas, ka izrāde bija jautra. Vēl tā bija krāsaina un nebija garlaicīga”.
Man iemācīja, ka vajag dalīties un nevis tikai visu sev vienam pašam”.
“Izrāde viegli skatāma un klausāma. Aktieri bija aktīvi un šķita, ka reizēm improvizē”!
“Varēja saklausīt dažādus mūzikas instrumentus”.
“Visi dalībnieki mēģināja padarīt izrādi smieklīgu un viņiem tas veiksmīgi izdevās”.
“Es labprāt izrādi noskatītos vēlreiz”!
“Man patika dejot, bija ļoti aizraujoši un interesanti. Patika, ka dzirdējām daudzu mūzikas instrumentus”.
“Aktieri mūs baidīja – tas bija nedaudz pārspīlēti”!
“Patika,ka iesaistīja auditoriju!Vislabākais,ka varējām kustēties līdzi aktieriem”.
“Patika,ka muzikanti iesaistījās dažādās darbībās, kā viņi izstāstīja O.Vācieša dzeju un to interesanti nospēlēja”.
“Galvenais varonis-bija vislabākais”!
“Izrāde uzlaboja garastāvokli, tā bija smieklīga”!
“Izrādē bija mana mīļākā rakstnieka dzejoļi”!

---

Mārtiņdiena Rīgas 84. vidusskolā

7. un 8.11. Rīgas 84. vidusskolā “Latvijas skolas somas” ietvaros viesojās Rīgas Latviešu Biedrības folkloras komisijas “Sprīdīša skola”.
Skolēniem bija lieliska iespēja iepazīties ar Mārtiņdienas tradīcijām. Bērni piedalījās aktivitātēs.
Mūzikas nodarbībā skolēni tika iepazīstināti ar dažādiem mūzikas instrumentiem – kokli, vijoli, dūdām un citiem pūšamajiem instrumentiem.
Izzinošajā nodarbībā skolēni iepazinās ar Mārtiņdienas tradīcijām. Skolēniem tika demonstrēti dažādi uzskates materiāli  – labība, salmu maskas, lelles, rakstaini cimdi.
Veidošanas darbnīcā  tika darināts tradicionālais rotājums – puzurs. Katrs skolēns to izgatavoja, pēc tam tika izveidots viens liels “klases puzurs”.
Rotaļu nodarbībā skolēni dziedāja, dejoja, rotaļājās, spēlēja dažādas spēles, maskojās. Rotaļās bērnu sejās varēja pamanīt patiesas emocijas un nesamākslotu prieku. Pasākuma beigās visas klases pulcējās kopā un vienojās kopīgos dančos.Liels paldies Rīgas Latviešu Biedrības folkloras komisijas “Sprīdīša skolai” par jauko pasākumu.

1. un 2. klašu skolēnu atziņas:

Ja atļautu neizvēlēties vienu darbošanos, kas patika vislabāk, tad daudzi teica: “Viss patika”.
Bet, mazliet padomājot – visvairāk patika:
“Man patika gatavot puzurus , es tiešām neticēju, ka mums tas izdosies.”
“Es eju mūzikas skolā, man interesē mūzika, tāpēc man ļoti patika mūzikas nodarbībā iepazīsties ar instrumentiem”.
“Man patika, ka visa klase kopā dzied un dejo”.
“Man patika, kā skolotāja spēlēja bungas”.
“Man patika senās latviešu rotaļas ar pārģērbšanos”.
“Man patika dancot ar čigānieti”.
“Priecājos saņemt riekstus”.
“Mana mamma arī ada – mums rādīja tik skaistus, rakstainus cimdus”!
“Patika, ka daudz stāstīja par Mārtiņdienu”.
“Visvairāk mani pārsteidza, kā spēlē dūdas”.
“Es priecājos, ka pats varēju izgatavot puzuru”.
“Man patika, ka visi kopā dejoja, patika skatīties cik skaisti dejo mūsu klases audzinātāja”.

---

Izrāde “Zēni”

“Latvijas skolas somas” ietvaros  Rīgas 84.vidusskolas 10. – 12. klašu skolēniem bija lieliska iespēja 10.oktobrī apmeklēt  Dailes teātra izrādi “Zēni” .
“Zēni”- moderna izrāde par četru studentu puišu dzīvēm, kuru ikdienu raksturo ballītes un jautrība. Taču, noslēdzoties studiju laikam, ir jābeidzas arī visiem piedzīvojumiem, kuri norisinājās studentu laika dzīvoklī un jāuzņemas katram pašam atbildība par savu dzīvi. Abu divu cēlienu laikā tika parādīta pēdējā atvadu ballīte, kuras rezultātā dzīvoklī sakrājās vairākas atkritumu kaudzes. Tas attēloja nesakārtotību ne tikai fiziski, bet arī emocionālā ziņā, palielinot spriedzi. Nevienu skolēnu šī izrāde neatstāja vienaldzīgu un gandrīz visiem skolēniem palika patīkamas emocijas par redzēto. Ja daži no teātra izgāja ar saskumušām sejām, apdomājot savas dzīves problēmas, tad daži izrādes pēdējās minūtēs neticēja, ka izrāde jau ir beigusies un gribēja redzēt vēl un vēl. Sakarā ar to, ka tā ir moderna ārzemju izrāde, tad tajā tika lietoti necenzēti lamuvārdi, kuri spilgti atainoja studentu dzīvi, taču ar laiku lielai daļai skolēnu un skolotāju tas sāka apnikt, jo viņi tomēr atnāca uz teātri un negrib katrā teikumā dzirdēt rupjības.
Skolēniem arī ļoti patika aktieru sastāvs, jo bija patīkami uz skatuves ieraudzīt sabiedrībā zināmas sejas. Aktieru spēle bija ļoti laba un katrs spilgti spēlēja savu lomu. Taču tikpat labas atsauksmes nevar teikt par izrādes sižetu. Ja pirmais cēliens skolēnus aizrāva, tad otrais likās jau nedaudz par garu. Izrādes beigas skolēniem arī likās nesaprotamas, jo viss atrisinājums nebija līdz galam parādīts. Klases stundā skolēni kopā ar audzinātājām dalījās savās emocijās un līdzpārdzīvojumos. Tā bija lieliska pieredze, ko ieguva ikviens skatītājs!

Informācija apkopoja un sagatavoja 11. klases skolniece Evelīna

---

Kas ir ”Latvijas skolas soma”?

„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.
Iniciatīva  „Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.
Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti.

Ar plašāku informāciju par “Latvijas skolas somu” var iepazīties: https://lv100.lv/programma/latvijas-skolas-soma/

---

Iniciatīva “Latvijas skolas soma” ir ļoti nozīmīga valsts simtgades programmas daļa. Tās mērķis ir katram Latvijas skolēnam nodrošināt iespēju iepazīt un pašam pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.

6.09.2018.”Arēnā Rīga” norisinājās vērienīgs pasākums, veltīts Latvijas valsts simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšanai. Iniciatīvas atklāšanas pasākumā 6000 skolēni no visas Latvijas, no ikviena Latvijas novada, piedalījās interaktīvās darbnīcās un varēja vērot koncertu “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs” – piedaloties atpazīstamiem māksliniekiem, tika apspēlēta Latvijas vēsture, kultūra, tradīcijas un vērtības šodienas skatījumā, nepieciešamība ikvienam nepārtraukti attīstīties un augt, veidojot nākotnes Latviju. Arī no Rīgas 84. vidusskolas šajā pasākumā  bija iespēja piedalīties 22 skolēniem, skolotājām Līgai Priedei un Ingunai Upmanei.