STEM un pilsoniskās līdzdalības projekts 2026.-2027.m.g.

2026. gada 10. septembrī gan 12.a klases, gan 12. B klases izglītojamie piedalījās STEM projekta norisē “Es vēlēšanās”. Katras klases skolēni aktīvi darbojās 80 min – gan individuāli, gan pildot grupu uzdevumus.

Norises mērķis bija veidot izglītojamo praktisku pieredzi vēlēšanu norisē un katras balss nozīmē demokrātiskā sabiedrībā, gūstot tiešu iesaistes pieredzi. Ievada daļā norises vadītāja iepazīstināja jauniešus  ar Latvijas vēlēšanu sistēmu – kas, kad un kā var balsot, kā veidojas EP, Saeima un pašvaldību domes. Katrs izglītojamais saņēma “vēlētāja karti” ar fiktīvu profilu (vecums, dzīvesvieta, profesija), kas ietekmē viņa intereses balsošanā. Praktiskajā daļā izglītojamie sadalījās grupās, kas ir fiktīvās politiskās partijās ar dažādām prioritātēm (izglītība, drošība, vide, ekonomika). Katra grupa kopīgi diskutēja un vienojās par 3 galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem; izvirzīja pārstāvi, kurš solījumus mutiski prezentē klases priekšā kā priekšvēlēšanu aģitāciju. Pēc katras prezentācijas pārējie izglītojamie uzdeva jautājumus un iebilst, frakciju pārstāvji atbild. Pēc tam notika simulētas vēlēšanas, kad katrs norises dalībnieks aizpildīja biļetenu un fiziski iemeta to vēlēšanu urnā. Balsis tika  skaitītas publiski, mandātu sadalījums tika fiksēts uz tāfeles. Norises dalībnieki kopā vērtēja, vai izveidojas valdošā partija. Norises vadītāja dalījās  ar reāliem partiju kampaņu piemēriem, piemēram, kā partijas izstrādā priekšvēlēšanu solījumus, kā tiek pieņemti lēmumi par sadarbību ar vēlētājiem un mediju kampaņas reālajās Latvijas vēlēšanās.

Pēc norises tika veikta dalībnieku aptauja, lai izvērtētu aktivitātes lietderību, iegūtās zināšanas un prasmes.

Aptaujas rezultāti liecina, ka viens no būtiskākajiem nodarbības ieguvumiem bija padziļināta izpratne par vēlēšanu sistēmu un demokrātisko procesu norisi. Dalībnieki norādīja, ka pēc nodarbības labāk izprot dažādus vēlēšanu veidus, balsošanas procesu, deputātu ievēlēšanas principus, vēlēšanu sagatavošanu un balsu skaitīšanu. Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka nodarbībā iegūtās zināšanas būs praktiski izmantojamas nākotnē, pašiem piedaloties vēlēšanās. Tika iegūta skaidrāka izpratne par vēlēšanu zīmju aizpildīšanu, kandidātu izvērtēšanu, partiju programmām un katras balss nozīmi vēlēšanu rezultāta veidošanā. Dalībnieku atbildēs atkārtoti tika uzsvērta nepieciešamība pirms balsošanas iepazīties ar partiju programmām, kandidātiem, mērķiem un vērtībām. Tas apliecina, ka nodarbība sekmējusi ne tikai faktu apguvi, bet arī kritiskās domāšanas un informācijas izvērtēšanas prasmes.  Būtiska nodarbības sastāvdaļa bija praktiskā darbošanās, kurā dalībniekiem bija iespēja iejusties politiķu, deputātu vai partiju pārstāvju lomās. Šī aktivitāte veicināja spēju formulēt un argumentēt savu viedokli, sadarboties grupā, prezentēt idejas un reaģēt uz neparedzētām situācijām. Dalībnieki norādīja, ka praktiskajā daļā bija nepieciešams ātri domāt, improvizēt un pārliecinoši paust savu nostāju. Aptaujas atbildēs tika minēta arī radošuma, komunikācijas, problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas prasmju attīstība. Tādējādi nodarbības saturs sekmēja ne tikai zināšanu apguvi par vēlēšanu procesu, bet arī vairākas caurviju prasmes, kas ir būtiskas izglītojamo turpmākajā mācību procesā un sabiedriskajā līdzdalībā.  Dalībnieki norādīja, ka nodarbības laikā ieguvuši plašāku priekšstatu par partiju darbību, to mērķiem un savstarpējo sadarbību. Daļai jauniešu šī bija pirmā padziļinātāka saskare ar vēlēšanu un politikas jautājumiem.  Atsevišķi dalībnieki atzina, ka iepriekš par politiku interesējušies maz, taču nodarbības formāts ļāvis nepieciešamo informāciju apgūt saprotamā un iesaistošā veidā. Tas liecina, ka praktiski orientēta pieeja palīdz sasniegt arī tos izglītojamos, kuriem iepriekš nav bijusi izteikta interese par konkrēto tematiku. Lielākā daļa respondentu norādīja, ka ar nodarbības norisi ir ļoti  apmierināti un būtiskus uzlabojumus neuzskata par nepieciešamiem. Atbildēs vairākkārt tika minēts, ka viss bijis saprotams, interesants un kvalitatīvi organizēts. Īpaši pozitīvi tika vērtēta praktiskā daļa.Praktiskais nodarbības formāts ir palīdzējis teorētisko informāciju sasaistīt ar reālām situācijām, tādējādi veicinot dziļāku tēmas izpratni un dalībnieku iesaisti.


Mācību diena mežā. 6. klase dodas LVM Meža ekspedīcijā

Skola turpina iesaistīties ESF Plus projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” aktivitātēs.
9. un 10.09. 2026. mūsu 6. klašu skolēni skolas solus nomainīja pret pavisam citādu mācību vidi – mežu, dodoties aizraujošā AS “Latvijas valsts meži” organizētajā Meža ekspedīcijā.
Aptuveni trīs stundu garajā piedzīvojumā skolēni devās divus kilometrus garā izziņas maršrutā, kur dažādās pieturās zināšanas bija iespējams ne tikai iegūt, bet arī pārbaudīt praktiskā darbībā.
Ekspedīcijas laikā skolēni iepazina mežsaimnieku darbu un noskaidroja, kā mežs tiek audzēts, kopts un aizsargāts. Bija iespēja domāt arī matemātiski – uzzināt, kā aprēķināt koku skaitu hektārā un noteikt augoša koka augstumu. Skolēni iepazina meža atjaunošanu, dabas daudzveidības saglabāšanu, koksnes izmantošanas iespējas un meža nozīmi klimata procesos.
Īpaši vērtīgi, ka ekspedīcijā skolēni nebija tikai klausītāji. Katrā pieturā viņus gaidīja praktiski vai radoši uzdevumi, kas bija jāveic individuāli vai sadarbojoties ar klases biedriem. Tādējādi mācību stundās iegūtās zināšanas varēja ieraudzīt pavisam citā, reālā un praktiskā, kontekstā.
Pēc paveiktā darba ekspedīcijas noslēgumā skolēnus gaidīja arī patīkamākā pārgājiena daļa – kopīga atpūta pie ugunskura un pikniks svaigā gaisā.
Šī diena vēlreiz apliecināja, ka mācīties var ne tikai klasē un no mācību grāmatas. Šoreiz vislabākā mācību telpa bija mežs, kur bija iespējams pašiem izmēģināt, izpētīt, aprēķināt, sadarboties un ieraudzīt, kā skolā apgūtās zināšanas darbojas dzīvē.
Paldies par lielisko iespēju!